Irānā turpinās protesti pret valsts vadības rīcību, noliedzot atbildību pasažieru lidmašīnas notriekšanā

Irānā turpinās iedzīvotāju protesti pret valsts vadības rīcību, noliedzot ukraiņu pasažieru lidmašīnas notriekšanu. Jau otro dienu protestētāji pieprasa valsts augstāko līderu atkāpšanos no amata. Amerikas Savienotās Valstis (ASV) uzskata, ka pieaugošais saspīlējums Irānas iekšienē nozīmē to, ka Teherāna vairs neplāno turpmākas atbildes uz ģenerāļa Kāsema Soleimani slepkavību.

Irānā turpinās iedzīvotāju protesti pret valsts vadībaUģis Lībietis

    Jau otro dienu Irānas galvaspilsētā Teherānā tūkstošiem cilvēku iziet ielās, lai pēc ukraiņu pasažieru lidmašīnas notriekšanas pieprasītu atbildību no valsts augstākajām amatpersonām. Neapmierinātie iedzīvotāji pieprasa valsts augstāko amatpersonu atkāpšanos no amata, nosaucot savus līderus par meļiem, cenšoties piesegt pastrādāto noziegumu.

    Protestētāji joprojām nespēj saprast, kāpēc vairākas dienas vadošās amatpersonas nav spējušas atzīt notikušo, tā vietā vainojot katastrofā ASV radīto saspīlējumu. Pēc tam, kad sestdienas protesta akcijas pieauga sadursmēs ar policiju, kurās lietā tika laista arī asaru gāze, svētdien policijas klātbūtne ielās ir bijusi daudz jūtamāka.

    Arī Irānas galvenā opozīcijas organizācija – Zaļā kustība – ir aicinājusi valsts augstāko līderi ajatollu Ali Hamenei atkāpties no amata. Organizācijas līderis Mehdi Karubi paziņojis, ka ajatolla ir bruņoto spēku virspavēlnieks un tāpēc ir vainojams notikušajā. Ja valsts vadītājs atļauj militārajām un drošības iestādēm maldināt sabiedrību, tad ajatollam trūkst konstitucionālās autoritātes.

    Protesta akciju uzmanības centrā nonācis arī Lielbritānijas vēstnieks Irānā Robs Makeirs, kurš bija devies uz it kā izsludināto piemiņas pasākumu aviokatastrofas upuriem, taču tika arestēts kā ārzemnieks, kurš piedalījies nelikumīgā pasākumā.

    Diplomāts tika atbrīvots pēc aptuveni pusstundas, taču šis incidents tāpat raksturots kā klajš starptautisko normu pārkāpums. Šis incidents izraisījis arī Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās Žozepa Borela aicinājumu mazināt saspīlējumu, dodot iespējas diplomātijai. Par spīti tam, šodien vēstnieks tika izsaukts uz Irānas Ārlietu ministriju paskaidrojumu sniegšanai. Savukārt pie Lielbritānijas vēstniecības Teherānā šodien notika brīvprātīgo militāristu no grupējuma "Basidž" protesta akcija, kurā tika pieprasīta britu vēstniecības slēgšana.

    Bet tikmēr Irānas revolucionāro gvardu komandieris ģenerālmajors Hoseins Salami šodien slēgtas sanāksmes laikā informēja valsts parlamentu gan par Kāsema Soleimani nogalināšanu gada sākumā, gan par atbildes triecienu amerikāņu bāzei Irākā, gan par ukraiņu lidmašīnas notriekšanu.

    Irānas civilās aviācijas organizācija ir paziņojusi, ka kompensācijas Ukrainas starptautisko aviolīniju reisa  upuriem būs atkarīgas no vienošanās starp Irānu un Ukrainu.

    Irānas puse norāda, ka lidmašīna ir bijusi apdrošināta un parasti tieši apdrošinātāji segtu izmaksas, taču, ņemot vērā šīs katastrofas apstākļus, abām valstīm ir jāpanāk izlīgums.

    Komentējot pēdējo dienu notikumus Irānā, ASV aizsardzības ministrs Marks Espers ir paudis pārliecību, ka, visticamāk, nekādas turpmākas irāņu atbildes uz ģenerāļa Soleimani nogalināšanu vairs nebūs, jo civilās lidmašīnas notriekšanas dēļ Irāna tagad ir pakļauta iekšējiem draudiem. Proti, cilvēki ir sākuši sacelties un izvērtēt savas tiesības uz labāku valdību un pat citu režīmu.

    Espers arī izteicies, ka Soleimani vadītie ''Kudsas spēki'' joprojām rada draudus Tuvajos Austrumos, taču vairākas plānotās operācijas ir izjauktas. Pēc ministra vārdiem, Trampa administrācijas piedāvājums izstrādāt jaunu kodolvienošanos ar Irānu bez jebkādiem priekšnoteikumiem joprojām ir spēkā.

    KONTEKSTS:

    Irānā 8. janvārī ap sešiem no rīta pēc vietējā laika notika Ukrainas aviokompānijas lidmašīnas katastrofa. Desmit minūtes pēc pacelšanās no Teherānas lidostas ar gaisa kuģa  apkalpi tika zaudēti sakari un tad lidmašīna avarēja. Avārija notika pāris stundu pēc tam, kad Irāna bija sākusi ballistisko raķešu uzbrukumu Irākas bāzēm, kurās atradās ASV, arī Latvijas karavīri. Zināms, ka liela daļa no 176 cilvēkiem lidmašīnā bija studenti, kas devās mājās no atpūtas. Pasažieru vidū vismaz desmit studentu bija no Albertas Universitātes Kanādā. Bojāgājušo vidū ir ukraiņi, zviedri, afgāņi, briti un vācieši.

    Rietumvalstu drošības iestādēm esot pierādījumi, ka Ukrainas lidmašīnas katastrofā pie Teherānas lidostas iesaistīta Irānas ''zeme-gaiss'' raķete. Teherāna šos apgalvojumus noliedza, taču sestdien, 11. janvārī, oficiāli atzina savu vainu lidmašīnas notriekšanā. Atbildību par pasažieru lidmašīnas notriekšanu uzņēmās Islāma revolūcijas sardzes korpuss un tā komandieris Amirs Ali Hadžizade.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti