ĪSUMĀ:
- Zārks ar ģenerāļa mirstīgajām atliekām nests gandrīz 10 km; aizlūgumu par viņu vadīja Irānas augstākais līderis.
- Irānas augstākā līdera militārais padomnieks paziņojis, ka Irānas "atbilde" būs militāra - pret militāriem objektiem.
- CNN: šādi draudi nozīmē to, ka briesmām ir pakļauta jebkura no vairāk nekā 800 amerikāņu militārajām bāzēm pasaulē.
- Tramps paziņoja, ka ASV ir gatavas dot triecienu 52 mērķiem Irānā, ja Teherāna uzbruks ASV, tās pilsoņiem vai īpašumiem.
- Demokrāti virzīs rezolūciju par kara pilnvarām, kas ierobežotu Trampa iespējas uzsākt militāras darbības pret Irānu.
Soleimani slepkavība ir izraisījusi paaugstinātu saspīlējumu starp Teherānu un Vašingtonu, daudziem baidoties, ka šāda konfrontācija varētu pāraugt pilna mēroga militārā konfliktā.
Kā svētdien, 5. janvārī, intervijā televīzijas sabiedrībai CNN paziņoja Irānas augstākā līdera Ajatolas Ali Hamenei militārais padomnieks ģenerālmajors Hosseins Dehghans, Irāna nevēlas šādu karu, taču tā noteikti atbildēs ar militāru triecienu ASV.
"Atbilde pilnīgi noteikti būs militāra un pret militāriem objektiem. Es gribētu pateikt skaidri: mūsu vadība ir paziņojusi, ka mēs nekad neesam meklējuši karu un arī to nemeklēsim. Amerika sāka šo karu, tāpēc viņiem ir jāsaņem atbilstoša atbilde uz viņu darbībām. Vienīgais veids, kā pārtraukt šo kara periodu, ir dot amerikāņiem tādu triecienu, kas būtu līdzvērtīgs tam triecienam, ko ir devuši viņi. Un pēc tam viņiem nevajadzētu uzsāk nākamo apli," sacīja Dehghans.
CNN komentētāji norādījuši, ka šādi draudi faktiski nozīmē to, ka briesmām ir pakļauta jebkura no vairāk nekā 800 amerikāņu militārajām bāzēm pasaulē un jebkurš amerikāņu karavīrs, jūrnieks vai lidotājs, jebkurš karakuģis vai lidmašīna. Turklāt šādus uzbrukumus amerikāņiem var veikt gan tieši Irānas bruņoto spēku vienības, gan viņu sabiedrotie grupējumi gan Tuvajos Austrumos, gan Āfrikā.
ASV prezidents Donalds Tramps svētdien paziņoja, ka ASV ir gatavas dot triecienu 52 mērķiem Irānā, ja Teherāna uzbruks ASV, tās pilsoņiem vai īpašumiem.
Prezidents gan izpelnījies kritiku par solījumu uzbrukt arī Irānas kultūras objektiem, un pēc šādiem izteikumiem valsts sekretārs Maiks Pompeo ir bijis spiests taisnoties, ka uzbrukts tiks tikai mērķiem, kas atbilsts starptautiskiem karadarbības veikšanas noteikumiem.
Tramps ir piedraudējis ieviest arī bargas sankcijas pret Irāku, kuras parlaments svētdien nobalsoja par prasību izvest no valsts amerikāņu karaspēka vienības. Kā paziņojis Tramps, ASV Irākā ir uzcēlušas ārkārtīgi dārgu militāro bāzi un aizies no tās tikai tad, ja irākieši par to samaksās. Savukārt Irākas premjerministrs Adil Abduls Mahdi atklājis, ka bija plānojis tikties ar Soleimani viņa nāves rītā, lai apspriestu sarunas starp Irānu un Saūda Arābiju ar mērķi mazināt saspīlējumu Tuvajos Austrumos.
Svētdien vakarā arī kļuva zināms, ka ASV Kongresa pārstāvju palātas spīkere un demokrātu līdere Nensija Pelosi jau šonedēļ balsojumam virzīs rezolūciju par kara pilnvarām, kas ierobežotu prezidenta Trampa iespējas uzsākt militāras darbības pret Irānu. Īpašā vēstulē Pelosi uzsvērusi, ka iepriekšējie militārie triecieni nav apspriesti ar Kongresu un ir uzskatāmi par provokatīviem, jo Kasema Soleimani slepkavība apdraud amerikāņu militārpersonas un diplomātus, palielinot arī saspīlējumu ar Irānu.
KONTEKSTS:
Piektdien, 3. janvārī, pēc ASV prezidenta Trampa rīkojuma, bezpilota lidaparātu triecienā Bagdādes lidostā tika nogalināti desmit cilvēki - pieci irākieši un pieci irāņi, arī komandieris ģenerālis Kasems Soleimani un Irākas militārā grupējuma "Hashed al Shaabi" ("Tautas mobilizācijas spēki") vadītāja vietnieks Abu Mahdi al Muhandiss.
Šis trieciens bija vērsts pret Soleimani. 62 gadus vecais Kasems Soleimani bija Irānas Revolucionārās gvardes vienības „Kudsas spēki” komandieris. Kudsas spēki ir atbildīgi par Irānas ārvalstu operācijām, un līdz ar to Soleimani tika uzskatīts par galveno stratēģi Irānas ietekmes reģionā pastiprināšanai, tostarp tādās valstīs kā Sīrija un Irāka.
Pentagons paziņoja, ka "Soleimani aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā", kā arī, ka "Kudsas spēki" ir "atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu". Tostarp ASV vaino Soleimani, ka viņš apstiprinājis 31. decembrī notikušo proirānisko protestētāju uzbrukumu ASV vēstniecībai Bagdādē.
Notikušais radījis plašu reakciju visā pasaulē. Daudzviet Irānā notiek protesti, un Teherānas ielās izgājuši desmitiem tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret amerikāņu „noziegumiem”. Cilvēki skandē saukļus „Nāvi Amerikai!” un rokās tur Soleimani attēlus. Irāna brīdinājusi par bīstamu eskalāciju, solot atriebt Soleimani nāvi.
