Divu dienu sarunas Ženevā bija pirmās starp Irānu un pasaules lielvarām kopš amatā stājās par salīdzinoši mērenu uzskatītais jaunais Irānas prezidents Hasans Rouhani. Iepriekšējais sarunu raunds pavasarī Kazahstānā beidzās bez rezultātiem - toreiz valsts galva vēl bija ar radikālajiem izteikumiem pazīstamais Mahumds Ahmadinedžads.
Jaunā prezidenta administrācija ieņēmusi citādu nostāju. Un divu dienu sarunās starp tā dēvēto P5+1 valstu grupu, (kurā ietilpst piecas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis un Vācija), un Irānu valdījusi pozitīva atmosfēra. Pasaules lielvaru grupas vadītāja, Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone nolasīja kopīgu paziņojumu ar Irānas ārlietu ministru Muhamedu Džavadu Zarifu, kas, kā viņa norādīja, ir vēl nebijis gadījums. Kopīgajā paziņojumā Ženēvas sarunas raksturotas kā „saturīgas" un cerīgas:
„Tā ir jauna komanda. Mums bija iespēja apspriesties daudz detalizētākā manierē nekā jebkad iepriekš, atbildēt uz savstarpējiem jautājumiem."
Sarunu detaļas nav publicētas. Tomēr Irāna norādījusi, ka tās piedāvājumā ietilpst „samērīgi" soļi, kas sperami abām pusēm. Teherānas piedāvājums sastāv no trim posmiem. Pirmo varot izpildīt jau tuvāko pāris mēnešu laikā. Bet gala vienošanās varētu paredzēt iepriekš neizziņotas starptautisko inspektoru pārbaudes Irānas kodolobjektos. Tajā pašā laikā Irāna ir novilkusi sarkano līniju, norādot, ka nepiekritīs rietumvalstu prasībai izvest no valsts bagātināta urāna materiālus, tajā pašā laikā atkātoti uzsverot, ka kodolprogrammas mērķi ir miermīlīgi. Teherāna sagaida, ka vienojoties tiks atceltas pret to ieviestās starptautiskās sankcijas.
ASV pēc Ženevas sarunām norāda, ka Irānas jaunais priekšlikums parāda „vēl neredzētu nopietnības un satura līmeni." Tomēr apzinoties, cik sarežģītas ir gadiem ilgušās diskusijas, Vašingtona negaida tūlītēju progresu. Bet Krievija brīdina, ka „nav iemesla skaļiem aplausiem", lai gan rezultāti ir labāki nekā iepriekšējās sarunās. Diskusijas Ženevā bijušas „grūtas, dažkārt neparedzamas" un joprojām trūkst savstarpējas uzticības.
Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Muhameds Džavads Zarifs paziņoja, ka abas puses uz sarunām ieradušās atvērtas, un pasaules lielvaras izrādījušas politisko gribu atrisināt nesaskaņas:
„Mums bija divas dienas plašu un auglīgu sarunu ar starptautiskajiem partneriem. Cerams, ka tās būs sākums jaunam posmam mūsu attiecībās, lai izbeigtu nevajadzīgu krīzi un lai atvērtu jaunu apvāršņus."
Nākamais sarunu raunds Ženēvā paredzēts jau pēc trim nedēļām. Pirms tam tiksies abu pušu zinātnieki un kodolepskerti, lai apspriestu nesaskaņas un praktiski speramos soļus. Tikmēr Izraēla, kas ir draudējusi ar uzbrukumu Irānas kodolobjektiem, lai novērstu atomieroču izstrādāšanu, brīdina, ka Teherāna jāvērtē pēc tās darbiem, nevis paziņojumiem.
