Irāna paziņo par daļēju izstāšanos no 2015. gada kodolvienošanās

Irāna šodien paziņojusi, ka tā daļēji izstājas no 2015. gada kodolvienošanās. Teherāna arī informējusi, ka tā vairs neievēros urāna bagātināšanas un tā dēvētā smagā ūdens krājuma ierobežojumus, kas tika noteikti kodolvienošanās ietvaros. Irāna uzsvērusi, ka pārējām pusēm, kas vēl ievēro kodolvienošanos, ir dotas 60 dienas laika, lai īstenotu savas saistības, sevišķi banku un naftas sektoros.

Irāna paziņo par daļēju izstāšanos no 2015. gada kodolvienošanāsRihards Plūme

    Tieši pirms gada ASV prezidents Donalds Tramps pavēstīja par izstāšanos no 2015. gadā noslēgtās vienošanās. Saskaņā ar vienošanos Irāna apņēmās ierobežot savu kodolprogrammu, apmaiņā saņemot sankciju atvieglojumus. Pēc ASV paziņojuma par izstāšanos no pasaules lielvaru vienošanās pret Teherānu pakāpeniski tika atjaunotas sankcijas, tajā skaitā nosakot embargo Irānas vitāli svarīgajai naftas nozarei. Pārējās valstis, kas parakstīja vienošanos - Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija -, centušās atturēt Teherānu no tās izstāties. Tās paudušas apņemšanos, ka vienošanos saglabās, un paziņojušas, ka paturēs atvērtus ekonomiskos, finanšu un transporta kanālus ar Irānu, neskatoties uz ASV sankcijām.

    Līdz šim Vīnē bāzētā Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra vairākos ziņojumos apliecināja, ka Irāna savu saistību pusi ievēro un būtiski ierobežojusi savas kodolaktivitātes.

    Tomēr tagad par daļēju izstāšanos no vienošanās paziņojusi arī Irāna. Irānas augstākā drošības padome skaidroja, ka šāds lēmums bijis nepieciešams, lai nodrošinātu Irānas tiesības un atjaunotu līdzsvaru, pēc tam kad Vašingtona izstājusies no vienošanās. Irānas Ārlietu ministrija norādījusi, ka par šo lēmumu informēti Lielbritānijas, Ķīnas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi, kā arī Eiropas Savienība.

    Irānas prezidents Hasans Rohani uzsvēris, ka valsts no vienošanās neizstājas, tomēr pārējām darījuma pusēm - Lielbritānijai, Ķīnai, Francijai, Vācijai un Krievijai - tiek dotas 60 dienas, lai izpildītu savas saistības, īpaši banku un naftas sektorā. Ja tas netiks darīts, Irāna sāks palielinās urāna bagātināšanu un sāks attīstīt savu Akaras smagā ūdens reaktoru. Šīs valstis kodolvienošanās ietvaros solīja atvieglot sankcijas pret Irānu apmaiņā pret tās kodolprogrammas ierobežošanu, taču šo solījumu izdevies realizēt tikai daļēji, jo šo valstu bankas un naftas uzņēmumi sākuši ievērot sankcijas, ko pagājušajā gadā atjaunoja ASV. Irāna brīdināja, ka diplomātijai atvēlētais laiks nebūs ilgs un atbildība par vienošanās sabrukumu un sekām pilnībā gulstas uz ASV un pārējām vienošanās pusēm.

    Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs uzsvēra, ka Irāna nav pārkāpusi kodolvienošanos un no tās neizstāsies, skaidrojot, ka Teherāna joprojām darbojas vienošanās ietvaros, bet uzskata par piemērotu pārtraukt ievērot dažas saistības, ko uzņēmusies "brīvprātīgi". Zarifs vērsa uzmanību, ka atsevišķas vienošanās sadaļas ļaujot Irānai atteikties no dažām vai visām savām saistībām, ja ASV vai citas puses neievēro kodolvienošanos, tostarp atjaunojot sankcijas.

    ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo iepriekš neizziņotā vizītē Irākā otrdien apsūdzēja Irānu uzbrukuma plānošanā. "Mēs joprojām novērojam aktivitāti, kas mums liek domāt par iespējamu eskalāciju. Tādēļ mēs veicam visas nepieciešamās darbības. Tās saistītas gan ar drošības garantēšanu, gan to, lai prezidentam būtu pieejamas dažādas opcijas gadījumā, ja kaut kas notiek," pauda Pompeo.

    Pompeo minētās darbības ietver aviācijas bāzeskuģa trieciengrupu un bumbvedēju vienību nosūtīšanu uz Tuvajiem Austrumiem, lai dotu "skaidru un nekļūdīgu” vēsti Irānai. Tuvo Austrumu valsts šo soli nosaukusi par psiholoģisku karu. Savukārt ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons brīdinājis, ka Vašingtona atbildēs ar "nelokāmu spēku" pret jebkuru Irānas uzbrukumu.

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti