Ar Irānu Vašingtona kodolvienošanos parakstīja iepriekšējā prezidenta Baraka Obamas administrācijas laikā, kad to parakstīja arī Lielbritānija, Francija, Vācija, Ķīna un Krievija.
Tāpat šīs vienošanās mērķis bija panākt, lai Teherāna savu kodolprogrammu izmantotu vienīgi miermīlīgiem mērķiem, nepieļaujot kodolieroču nonākšanu Irānas rokās.
Tomēr Tramps joprojām uzskata, ka 2015. gadā noslēgtā vienošanās garantē Irānai lielākus ieguvumus nekā to, ko Teherāna nodrošina pret to apmaiņā.
Līdz ar to Baltā nama saimnieks aicina sabiedrotos Eiropā iekļaut punktus šajā līgumā par tāla rādiusa raķetēm, kuras tiek izstrādātas vai izmēģinātas, izvairīšanos no pārbaudēm, kā arī jebkāda veida panākto progresu kodolieroču izstrādē, ka šīs darbības būtu pamats jaunu sankciju ierosināšanai.
ASV administrācijas amatpersonas uzsvērušas, ka šī ir pēdējā reize, kad Tramps nolemj atturēties no sankciju piemērošanas, tās atliekot par 120 dienām.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un politikas jautājumos Federika Mogerīni pirms divām dienām, tiekoties ar Francijas, Vācijas, Lielbritānijas un Irānas ārlietu ministriem, uzstāja, ka kodolvienošanās darbojas un nav pamata no tās atteikties.
Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels norādīja, ka ir nepieciešams nodalīt Irānas lomu kodolvienošanās ievērošanā no tās lomas Sīrijā vai Jemenā.
Tikmēr Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs uzsvēra, ka Irāna ierobežos savu kodolprogrammu, kamēr visas puses ievēros starptautiski noslēgto vienošanos, tostarp norādot arī uz Savienotajām Valstīm.
Savukārt sestdien Irānas Ārlietu ministrijas paziņojumā atkārtoti uzsvērts, ka 2015. gada kodolvienošanās ir starptautiski atzīta, tā ir arī jau noslēgta un tādējādi nav pārskatāma. Jebkuras izmaiņas, kas tiks veiktas, Irāna neuzņemsies.
Teherāna arī kritizēja ASV Finanšu ministriju, ka tā piektdien atsevišķas sankcijas piemērojusi 14 Irānas fiziskām un juridiskām personām.
Jau ziņots, ka jau pērn oktobrī, par spīti ASV paziņojumam, ka tā neatbalsta Irānas kodolvienošanos, citas Rietumu lielvaras - Francija, Vācija un Lielbritānija - izteikušas skaļu un pārliecinošu atbalstu.
Starptautiskās sankcijas pret Irānu saistībā ar tās kodolprogrammu tika atceltas 2016.gada sākumā. Irānas prezidents Hasans Ruhani šo sankciju atcelšanu raksturoja kā “jaunu nodaļu Irānas attiecībās ar pasauli”.
Sankcijas atceltas pēc tam, kad ANO Starptautiskā atomenerģijas aģentūra paziņojusi, ka Irāna ir izpildījusi visas prasības, ieviešot dzīvē līgumu par savu kodolprogrammu. Lai arī vairums rietumvalstu ziņu par sankciju atcelšanu uzņēmušas atzinīgi, piekāpšanos Irānai joprojām asi kritizēja Izraēla, kā arī ASV Republikāņu partija.
Irāna un sešas pasaules lielvaras pēc ilgām sarunām 2015.gada jūlija vidū panāca vienošanos par Teherānas kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret gadiem ilgušo sankciju atcelšanu.
Rietumvalstu līderi šo vienošanos nosauca par nozīmīgu pavērsienu starptautiskajās attiecībās. Savukārt Izraēla jauno līgumu uzskata par vēsturisku kļūdu, kam var būt ļoti bēdīgas sekas.
