Irāna kopā ar ASV, Ķīnu, Krieviju, Franciju, Vāciju un Lielbritāniju joprojām mēģina vienoties par Irānas kodolprogrammas ierobežošanas nosacījumiem. Apmaiņā pret to rietumvalstis sola atcelt ANO un ASV noteiktās sankcijas pret Irānu.
Aprīļa sākumā Šveices pilsētā Lozannā starp visām pusēm tika panākta politiska vienošanās par galvenajiem nosacījumiem, kas Irānai būtu jāizpilda, lai sankcijas tiktu atceltas. Tika arī nolemts, ka tehniskās detaļas tiks izstrādātas līdz 30. jūnijam. Tomēr svētdien, pēc kārtējās sarunu kārtas Austrijas galvaspilsētā Vīnē, kļuva skaidrs, ka sarunvedējiem būs nepieciešams ilgāks laiks.
To žurnālistiem atzina ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. “Mēs pieturēsimies pie nospraustā termiņa – 30. jūnija. Bet nepieciešamības gadījumā mēs esam gatavi to nedaudz pagarināt, gluži tāpat kā tas notika Lozannā. Toreiz bija vajadzīgas dažas papildu dienas un tas nebija nekāds pasaules gals,” teica Mogerīni.
„Tomēr ir skaidrs, ka termiņš ir un paliek jūnija beigas vai jūlija sākums. Visi labi saprot, ka šobrīd mums ir visi priekšnosacījumi, lai panāktu labu vienošanos. Tādēļ mums ir jāizmanto šis laiks. Mēs neizskatām iespēju atlikt šo jautājumu,” norādīja ES augstā pārstāve ārlietās.
Kā noprotams, galvenie domstarpību punkti skar Irānas solījumu pildīšanas uzraudzību. ASV un ES vēlas, lai starptautiskajiem novērotājiem būtu brīva pieeja visām urāna bagātināšanas vietām. Tāpat Irānas zinātniekiem būtu jāpārtrauc darbs pie projektiem, kas varētu tikt izmantoti kodolieroču veidošanā. Tomēr Irānas garīgais līderis iebilst pret šādu prasību. Tāpat tiek pieļauts, ka sarunu noslēgšanu varētu traucēt dažādi politiskie apsvērumi pirms Irānā gaidāmajām vēlēšanām.
Tomēr Mogerīni bija cerīga, ka kompromisu izdosies panākt jau tuvākajā laikā. “Mums nav jaunu sarunas punktu. Mēs nemēģinām atrast jaunus risinājumus jau iepriekš apspriestajiem jautājumiem. Joprojām ir taisnība, ka mēs esam aprīlī Šveicē spējuši atrast labu politisku risinājumu,” sacīja Mogerīni. „Tagad mēs runājam par atsevišķām šīs vienošanās detaļām un to, kā šo politisko kompromisu var precīzi noformulēt gala tekstā un tā pielikumos. Tādēļ visi joprojām atvērtie jautājumi skar tieši šādus aspektus,” viņa piebilda.
Vairāki citi sarunu dalībnieki atzina, ka neatrisinātie jautājumi esot diezgan sarežģīti un abām pusēm nāksies piekāpties savās pozīcijās. Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds pat sacīja, ka labāk būtu nepanākt nekādu vienošanos, nekā noslēgt sliktu kompromisu. Savukārt Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Li Baodongs bija pozitīvāk noskaņots, sakot - vienošanās ir vien dažu soļu attālumā.
