Šī gada maijā Irāna paziņoja, ka tā varētu atteikties no dažiem ierobežojumiem, kas iekļauti kodolvienošanās tekstā, jo gadu iepriekš par lēmumu no šī līguma izstāties bija paziņojušas Amerikas Savienotās Valstis (ASV), kas atjaunojušas pret Irānu arī ekonomiskās sankcijas. Tagad Irānas atomenerģijas aģentūra ir paziņojusi, ka jau pēc 10 dienām tiks sasniegts arī atļautais bagātinātā urāna apjoms. Šie ir pavisam konkrēti draudi pēc Irānas prezidenta Hasana Ruhani maijā paustā paziņojuma par daļēju izstāšanos no 2015. gadā noslēgtās kodolvienošanās.
"Mēs esam četrkāršojuši urāna ražošanu un pēdējās dienās atkal to palielinājām. Un šodien mēs varam teikt, ka atskaite ir sākusies. Pēc desmit dienām mēs pārsniegsim 300 kilogramu limitu. Mēs ne tikai pārsniegsim to, bet arī pamatīgi paātrināsim ražošanas apjoma pieaugumu," atzina Irānas kodolenerģijas aģentūras pārstāvis Behruzs Kamalvandi.
Teherānas paziņojums šoreiz sakrīt ar Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministru sanāksmi Briselē un vēl vairāk palielina spiedienu uz Eiropu. Kā uzsvēra kodolenerģijas aģentūras pārstāvis, urāna bagātināšanu iespējams apturēt, ja citas valstis pildīs saistības, ko ir apņēmušās kodolvienošanās ietvaros.
"Protams, mēs aicinām viņus ātri izdarīt kaut ko, kas atrisinātu situāciju un atjaunotu līdzsvaru starp saistībām un pienākumiem," teica Kamalvandi.
Savulaik noslēgtā vienošanās aicināja Irānu eksportēt bagātināto urānu un smago ūdeni, taču ASV noteiktie ierobežojumi padarījuši šādu eksportu gandrīz neiespējamu. Tieši tāpēc Irāna aicinājusi Eiropas valstis rīkoties, lai aizsargātu Irānu no ASV sankcijām. Irānas prezidents maija sākumā bija devis Eiropas lielvarām – Lielbritānijai, Francijai un Vācijai – 60 dienas laika, lai palīdzētu apiet amerikāņu sankcijas un īpaši pasargātu Irānas naftas tirdzniecību. Ja tas neizdotos, Irāna beigtu ievērot urāna bagātināšanas ierobežojumus, kā arī apturētu smagā ūdens reaktora pārbūvi Arakā.
Teherānas atomenerģijas aģentūras paziņojumā norādīts, ka eiropieši līdz šim netiešā veidā ir norādījuši uz savu nespēju rīkoties, tāpēc nevajadzētu cerēt, ka pēc 60 dienu termiņa tiks dotas vēl vienas 60 dienas. Jāatgādina, ka ES ir izveidojusi īpašu norēķinu mehānismu, kas ļautu apmainīt Irānas preces ar ārvalstu kompānijām, neveicot tiešus maksājumus, taču "Instex" sistēma pagaidām vēl nedarbojas. Arī Irānas augstākais līderis Ajatolla Ali Hamenei Eiropas iniciatīvu ir nosaucis par rūgtu joku.
Līdz šim ES, atšķirībā no ASV, ir bijusi uzticīga Irānas kodolvienošanās noteikumiem. Taču, reaģējot uz Irānas amatpersonu paziņojumiem,
Lielbritānijas valdība paudusi bažas par Teherānas plāniem atteikties no saistību ievērošanas, pieļaujot, ka arī Londonai šādā situācijā varētu nākties spert atbildes soļus.
Arī Vācija aicinājusi Irānu turpināt ievērot vienošanos. Savukārt viens no lielākajiem Irānas kritiķiem – Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu – pieprasījis Irānas draudu realizēšanās gadījumā nekavējoties ieviest starptautiskas sankcijas.
Bet, kamēr Irānas un rietumvalstu, īpaši ASV, starpā, valda pamatīgs saspīlējums, kas saistīts ar naftas piegāžu drošību Tuvajos Austrumos, Teherāna pirmdien, 17. jūnijā, ir noslēgusi saprašanās memorandu par sadarbību enerģētikas jomā ar vēl vienu kodolvienošanās garantētāju – Krieviju. Sākotnējā vienošanās aptver gan naftas, gan gāzes, gan naftas produktu, elektrības un kodolenerģijas jomas. Taču arī Krievijai un Ķīnai tiek prasīts aktīvāk iesaistīties kodolvienošanās glābšanā, jo tās apturēšana nebūtu ne Irānas, ne arī visas starptautiskās sabiedrības interesēs.
KONTEKSTS:
2015. gadā noslēgtās pasaules lielvaru un Irānas vienošanās ietvaros Teherāna solīja ierobežot savu kodolprogrammu un ielaist valstī starptautiskos inspektorus, pretī saņemot sankciju atvieglojumus. Taču pērn maijā ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV vienpusējā kārtā izstājas no kodolvienošanās un atjauno sankcijas pret Teherānu. Eiropas valstis Francija, Vācija un Lielbritānija solīja turpināt pildīt vienošanos, taču to izdarīt izdevies tikai daļēji, jo šo valstu bankas un naftas uzņēmumi sāka ievērot sankcijas, ko atjaunoja ASV.
Tikmēr spriedze starp Vašingtonu un Teherānu pieaug arvien vairāk. ASV iekļāva Irānas Revolucionāro gvardi teroristisku organizāciju sarakstā un vaino Irānu pagājušajā nedēļā notikušajos uzbrukumos tankkuģiem Omānas līcī. Teherāna šīs apsūdzības noliedz.
