Vašingtona no Irānas kodolvienošanās izstājās pirms gada. Pēc tam Savienotās Valstis pakāpeniski atjaunoja sankcijas, tostarp paredzot to vēršanu arī pret ikvienu citu valsti, kas turpinās importēt naftu no Irānas. Taču vēlāk ASV astoņām valstīm piemēroja izņēmumus, tām ļaujot turpināt iepirkt Irānas naftu un dodot laiku alternatīvu avotu atrašanai. Trīs valstis – Itālija, Grieķija un Taivāna – jau ir pārtraukušas Irānas naftas iegādi. Savukārt Ķīna, Indija, Dienvidkoreja, Japāna un Turcija joprojām importē naftu un centās panākt izņēmuma statusa pagarināšanu.
Ja šīs valstis turpinās pirkt Irānas naftu, tām draud ASV sankcijas, jo no 2. maija tiek apturēti izņēmumi, kas pēc novembrī ieviestajām ASV sankcijām attiecībā uz Irānas naftas iegādi bija noteikti astoņām valstīm. Irānas prezidents Hasans Ruhani uzsvēris, ka Irāna turpinās naftas eksportu par spīti ASV īstenotajam spiedienam.
Savienoto Valstu sankcijas nodarījušas kaitējumu Irānas ekonomikai, un paredzams, ka valsts šogad turpinās slīgt arvien dziļākā recesijā. Kopš sankciju ieviešanas Irānas oficiālās valūtas riāla vērtība attiecībā pret ASV dolāru kritusies par 60%. Ja Irānā turpinās kristies naftas eksports, inflācija valstī šogad var sasniegt 37%. Sankcijas var ietekmēt arī Irānas iekšpolitiku, vājinot prezidenta Hasana Ruhani un citu uz reformām noskaņoto mēreno politiķu pozīcijas, kas iestājušies par attiecību uzlabošanu ar Rietumiem. Tomēr eksperti brīdinājuši, ka Savienoto Valstu darbības var izraisīt degvielas cenu kāpumu arī pašu mājās.
Tāpat pastāv bažas, ka sankciju pastiprināšana var izraisīt starptautisku militāru un politisku spriedzi.
Irāna draudējusi slēgt Hormuza šaurumu, kas atrodas svarīga pasaules jūras transporta maršruta ceļā. Tas savukārt var novest pie militārām sadursmēm un problēmām pasaules naftas tirdzniecībā.
Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs pieļāva, ka militāra konfrontācija starp ASV un Irānu, visticamāk, nenotikšot, tomēr Savienotās Valstis rada labvēlīgu augsni dažādiem potenciāliem starpgadījumiem. „Mēs nevēlamies konfrontāciju un neticam, ka to vēlas Tramps, tomēr ir cilvēki, kas izdara spiedienu šāda scenārija virzienā. Es uzskatu, ka konfrontāciju vēlas vairākas personas, tajā skaitā ASV prezidenta drošības padomnieks Džons Boltons, Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu, Abū Dabī kroņprincis Muhameds bin Zajeds al Nahajans un Saūda Arābijas kroņprincis Mohammeds bin Salmans,” paziņoja Zarifs.
ASV sankcijas apdraud arī Teherānas un pasaules lielvaru 2015. gada kodolvienošanos. Pārējās valstis, kas parakstīja vienošanos, apņēmušās to saglabāt un paziņojušas, ka paturēs atvērtus ekonomiskos, finanšu un transporta kanālus ar Irānu, neskatoties uz ASV sankcijām. Savukārt Irānas ārlietu ministra vietnieks Abass Aragči brīdināja, ka Savienoto Valstu īstenotā sankciju pastiprināšana Irānas naftas nozarei nozīmē, ka kodolvienošanās ir tuvu sabrukumam. Viņš atzina, ka pēdējās ASV sankcijas un pārējo līgumu parakstījušo pušu bezspēcība jebko darīt Irānā vairo bezcerību.
