1979. gada 4. novembrī, tieši pirms 40 gadiem, islāmistu studenti ieņēma ASV vēstniecību Irānas galvaspilsētā Teherānā. Tas notika dažus mēnešus pēc islāma revolūcijas, kurā tika gāzts ASV atbalstītais šahs Mohammads Rezs Pahlavi. Toreiz 52 amerikāņu diplomāti 444 dienas bija spiesti pavadīt ķīlnieku statusā. Tas tādēļ, ka Vašingtona noraidīja islāmistu prasību izdot gāzto šahu, kas tika iecelts amatā 1953. gada apvērsumā, kuru daļēji organizēja britu slepenie dienesti un ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde.
Pēc ķīlnieku krīzes un vēstniecības ieņemšanas tā Irānā kļuva plaši pazīstama kā "spiegu ligzda" un vēlāk tika pārvērsta muzejā. Mērķis šādām darbībām bija parādīt, ka šo vietu ASV diplomātiskie darbinieki ir izmantojuši tikai spiegošanas nolūkos. Vēstniecība Teherānas centrā šo notikumu rezultātā ir slēgta, un Irānai un ASV joprojām nav diplomātisko attiecību.
Šī krīze dekādēm ilgi noteica toni Vašingtonas un Teherānas attiecībās, un šis notikums Irānā tiek atzīmēts katru gadu.
Arī šogad mītiņā pie bijušās ASV vēstniecības ēkas piedalījās tūkstošiem skolēnu un studentu. Līdzīgas demonstrācijas tika organizētas arī citviet valstī. Vairākās vietās bija redzamas dažādas izkārtnes, kurās tika nopelta "Lielā sātana" jeb Savienoto Valstu īstenotā politika, bet citās bija lasāmi saukļi "Nost ar ASV". Mītiņu Teherānā pārraidīja vairāki Irānas telekanāli, un tā noslēgumā tika sadedzināts Savienoto Valstu karogs. Paziņojumā par godu vēstniecības okupācijas 40. gadadienai Teherāna paziņoja, ka neatkāpsies no savas pret ASV vērstās politikas un solīja palikt uzticīga neatkarībai, brīvībai un Islāma Republikai.
Pirms sešiem gadiem Vašingtonas un Teherānas attiecībās sāka parādīties atkusnis, līdz 2015. gadā tika noslēgta Irānas un pasaules lielvaru kodolvienošanās.
Tomēr pēdējā laikā abu valstu attiecības krietni saasinājušās, jo ASV prezidents Donalds Tramps pērn atsauca savas valsts dalību pirms četriem gadiem noslēgtajā līgumā.
Lai gan Eiropas valstis, kas parakstījušas vienošanos, ir centušās to saglabāt, Teherāna uzskata, ka tās nav ievērojušas savas saistības. Šī iemesla dēļ Irāna ir pakāpeniski atkāpusies no vienošanās izpildes. Pirmdien, 4. novembrī, tā paziņojusi, ka pašreiz saražo piecus kilogramus bagātinātā urāna dienā.
Tas vismaz desmit reižu pārsniedz daudzumu, kādu Irāna spēja saražot pirms diviem mēnešiem, kad tā atteicās ievērot vairākus kodolvienošanās nosacījumus.
Irānas Atomenerģētikas organizācijas vadītājs Ali Akbars Salehi paziņoja, ka valsts arī izstrādājusi divas jaunas modernas centrifūgas, kuras tiek pārbaudītas. Drīz pēc Irānas paziņojuma sekoja arī Eiropas Savienības reakcija, ko pauda bloka pārstāve Maja Kočijančiča.
"Mēs esam turpinājuši mudināt Irānu nekavējoties atsaukt tamlīdzīgus pasākumus un atturēties arī no citiem pasākumiem, kas varētu graut kodolvienošanos. Bet mēs arī esam konsekventi teikuši, ka mūsu saistības pret kodolvienošanos ir atkarīgas no tā, vai Irāna to pilnībā ievēro," norādīja Kočijančiča.
Bloka pārstāve arī piebilda, ka Eiropas Savienība joprojām ir apņēmības pilna ievērot vienošanos un pirms plašāku komentāru sniegšanas tiks gaidīts apstiprinājums no Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras.