Irāna ANO Drošības padomē nemieru organizēšanā vaino ārvalstis

Irāna Apvienoto Nāciju Organizācijā (ANO) paziņojusi, ka tās rīcībā ir smagi pierādījumi, kas apliecina ārvalstu lomu nemieru organizēšanā. Protesti Irānā notiek jau vairāk nekā nedēļu, lai gan drošības iestādes ziņo, ka tie pamazām norimst. Diskutējot par  Irānas nemieriem, pašā ANO izcēlās asa vārdu apmaiņa starp ASV un Eiropas valstīm, kurām ir atšķirīgs situācijas redzējums.

ANO Drošības padomē ārkārtas sēdi par protestiem Irānā sasauca pēc ASV lūguma. Tieši ASV līdz šim visasāk un skaļāk paudušas atbalstu demonstrantiem, kuri ielās protestē pret Irānas valdību. ASV vēstniece ANO Nikija Heilija sēdē uzsvēra, ka notiekošais ir ļoti satraucoši, jo var izvērsties plašā reģionālā konfliktā, īpaši tādēļ, ka vienlīdz aktīvi ir tie, kuri protestē pret Irānas valdību un tie, kuri to aizstāv. Viņa minēja Sīrijas piemēru.

ANO Drošības padomē izskata Irānas nemieru jautājumuIna Strazdiņa

    ”Brīvība un cilvēku cieņa nav nošķiramas no miera un drošības, tādēļ visa pasaule uz jums raugās,” ar šādiem vārdiem Nikija Heilija vērsās pie Irānas, norādot, ka ANO šajā lietā noteikti ir jāizsakās. ASV prezidents Donalds Tramps vēl pirms sēdes savā "Twitter” kontā apstiprināja atbalstu demonstrantiem, kuri, saskaņā ar viņa vārdiem, protestē pret korumpēto valdību. „Jūs īstajā laikā saņemsiet ASV atbalstu,” norādīja Tramps.

    Taču Irānas vēstnieks ANO Gholamali Hošro ANO Drošības padomes sēdē sacīja, ka valdībai ir droši pierādījumi, ka nemierus ir organizējusi valsts no ārienes. Irāna īpaši pēc Trampa tvītiem publiski paudusi, ka tai ir aizdomas par ASV iejaukšanos.

    Irānas vēstnieks arī pārmeta ANO, ka tā ir ļāvusi ASV ļaunprātīgi izmantot statusu un piespiest sevi sarīkot šādu sēdi par jautājumu, kas neietilpst ANO pienākumos.

    Irānas pusē šajā ziņā nostājās arī Francija un Krievija, kas abas uzsvēra, ka ir par agru iesaistīt šajā lietā ANO, jo, kā atzina Francijas vēstnieks ANO Fransuā Delatrs, lai gan protesti Irānā ir satraucoši, tie tomēr nav radījuši drošības draudus pasaulei. „Mums būtu jāuzmanās izmantot šo krīzi personisku jautājumu risināšanai,” atzina Delatrs. Līdzīgu viedokli pauda arī Krievija, norādot, ka šī ir iejaukšanās Irānas iekšējās lietās.

    Diskusijas padomē izvērtās asas, arī starp ASV un Rietumu valstīm, kurām ir atšķirīgi viedokļi par pirms laika noslēgto kodolvienošanos ar Irānu. ASV prezidents to neatzīst un ir nodevis Kongresam pārskatīšanai, kamēr pārējās lielvaras, to vidū Francija, Lielbritānija, Krievija, kas arī parakstīja šo vēsturisko dokumentu, to uzskata par veiksmi un neapšaubāmu. To arī ANO Drošības padomes sēdē tagad uzsvēra Lielbritānijas vēstnieks organizācijā Metjū Raikofts. Viņš sacīja, ka Lielbritānija pilnībā atbalsta noslēgto vienošanos un, ka tā ir viena no lielākajām diplomātiskajām veiksmēm, kādu vien viņš beidzamajā laikā spēj atcerēties. Vēstnieks arī aicināja atļaut miermīlīgus protestus un aicināja Irānas varas iestādes pret tiem nevērsties.

    ANO Drošības padome pēc visu pušu uzklausīšanas norāda, ka turpinās vērot situāciju Irānā

    un iesaistīsies dialogā ar Irānas valdību par to, kā rast risinājumu sabiedrības iebildumiem mierīgā ceļā.

    Protesti vairākās pilsētās Irānā sākās jau pirms nedēļas. Bojā gājis vismaz 21 cilvēks un aizturēti vairāki simti. Sākotnēji tie bija vērsti pret dārdzību, bezdarbu, atbildīgo iestāžu korupciju, bet vēlāk demonstranti tieši vērsās pret vietējo valdību vadītājiem un arī prezidentu Hasanu Ruhani. Nemieri pārauga sadursmēs ar policiju un izvērtās vardarbībā. Turklāt ielās izgāja ne tikai valdības kritiķi, bet arī atbalstītāji.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti