Irāna aicina Eiropu sadarboties; ASV opozīcijas politiķi skeptiski

Irānas prezidents Hasans Rohani aicinājis Eiropas Savienību (ES) paplašināt sadarbību un daudz nedomāt par pagātnes nesaskaņām. Ar šādu vēstījumu viņš vērsies pie ES augstākās ārlietu amatpersonas Federikas Mogerīni, kura bija ieradusies vizītē Teherānā. Savukārt Mogerīni norādīja, ka Irānai ir nepieciešams pielikt pūles, lai noslēgtā vienošanās par Irānas kodolprogrammu tiktu veiksmīgi ieviesta dzīvē.

Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni Irānā ieradās pēc viesošanās Saūda Arābijā, kas ne reizi vien bija paudusi bažas par to, ka kodolvienošanās ar Teherānu neapturēs Irānas centienus iegūt savā rīcībā kodolieročus, kā arī nesamazinās saspīlējumu Tuvo Austrumu reģionā. Kā, tiekoties ar Irānas ārlietu ministru Mohamedu Džavadu Zarifu, norādīja Mogerīni, viņas galvenais mērķis esot šādas bažas kliedēt, jo no Teherānas vadības puses esot jūtama politiskā griba noslēgto kodolvienošanos ieviest dzīvē ar vislabākajiem nodomiem.

„Ir pienācis laiks pierādīt, ka vēsturiska būs ne tikai vienošanās parakstīšana pirms dažām nedēļām, bet arī vienošanās ieviešana dzīvē. Visām pusēm – Irānai, Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai - ir jāsāk konkrēts darbs pie līguma punktu ieviešanas. Protams, šis ir kodolieroču neizplatīšanas līgums, taču tā potenciāls ir daudz plašāks,” sacīja Mogerīni.

No savas puses arī Irānas ārlietu ministrs paudis apņemšanos ievērot savas saistības un ieviest dzīvē līgumā noteiktos punktus, cik vien iespējams ātri, par spīti izskanējušajai kritikai:

„Irāna ir uzņēmusies savas saistības un turpinās tās pildīt arī līguma ieviešanas gaitā. Dažiem cilvēkiem Irānā gan ir bažas par to, vai visas valstis, galvenokārt ASV, arī ieviesīs šo līgumu dzīvē nopietni un precīzi. Taču man nav šaubu vai bažu par to, ka līgumu varētu neieviest. Es ļoti abi zinu, ka tas tiks izdarīts.”

Kā uzskata Irānas ārlietu ministrs, līdz līguma galīgajai pieņemšanai būs nepieciešamas 60-70 dienas.

Tikmēr diskusijas par vienošanos ar Irānu joprojām turpinās Amerikas Savienoto Valstu kongresā. Daudzi no republikāņu partijas pārstāvjiem, kas kritizēja valsts sekretāru Džonu Keriju par pārāk maigo nostāju sarunās ar Irānas režīmu, tagad ir pieprasījuši Centrālajai izlūkošanas pārvaldei un citiem specdienestiem sniegt papildus analīzi par Irānas kodolvienošanos. ASV kongresam ir 60 dienas laika, lai izpētītu vienošanos. Kongresam gan nav iespēju atcelt noslēgto vienošanos pilnībā, taču tā darbības var padarīt līguma izpildi par neiespējamu. Proti, vienošanās paredz pakāpenisku sankciju atcelšanu. Daudzas no šīm sankcijām ir ieviestas ar likumdevēju, nevis prezidenta, lēmumu, tāpēc arī atcelt šīs sankcijas varētu tikai kongress.

Kā paziņojis pats Džons Kerijs, Irānas kodollīguma mērķis nav panākt Irānas režīma reformēšanu, bet gan nodrošināt to, lai režīma rokās nenonāktu atomieroči. Uzrunājot skeptiski noskaņotos ASV kongresa likumdevējus, Kerijs norādījis, ka republikāņu ierosinājums ieņemt sarunās ar Irānu daudz stingrāku nostāju, lai panāktu Teherānas kapitulāciju, ir naivas iedomas. Ārlietu resora vadītājs arī uzsvēris, ka gadījumā, ja ASV Kongress vienošanos ar Teherānu noraidīs - un tam ir tādas pilnvaras -, Irānai atkal tiktu dota zaļā gaisam urāna bagātināšanas atsākšanai pilnā apjomā. Tāpat tiktu zaudēta iespēja, ka Irānas augstākais līderis ajatolla Ali Hamenei varētu atgriezties pie sarunu galda.

Jau vēstīts, ka Irāna un pasaules lielvaras 14. jūlijā Vīnē vienojās, ka Teherāna ierobežos savu kodolprogrammu apmaiņā pret smago sankciju atcelšanu, kas nomāca valsts ekonomiku vairāk nekā desmit gadus.

Vienošanās gan izpelnījusies kritiku no ASV opozīcijas politiķu un Izraēlas puses. Tiek norādīts, ka Irāna tikai attālinājusi iespēju iegūt atombumbu, nevis pilnībā atteikusies no tās.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti