Pusdiena

Pusdiena 25.09.2017

Pusdiena

Aicina apkures sezonai gatavoties laikus

Kurdi Irākas ziemeļos dodas balsot par Kurdistānas neatkarību

Irākas Kurdistānā notiek neatkarības referendums

Irākas Kurdistānā pirmdien, 25.septembrī, notiek balsojums par autonomā apgabala neatkarību. Tikmēr oficiālā Bagdāde sola darīt visu, lai saglabātu valsts vienotību.

 “Kurdu neatkarības referendumā var piedalīties 3,9 miljoni balsstiesīgo vēlētāju.  Balsošana notiks 6846 balsošanas vietās 1737 vēlēšanu iecirkņos. Tie izvietoti Kurdistānā un ārpus apgabala, tostarp Kirkūkā, Ninīvē, Salehedīnā un Dijālā,” stāstīja vēlēšanu komisijas vicekomisārs Suleimans Mustafa Hasans.

Balsošana notiek trīs Irākas Kurdistānas reģiona provincēs - Dahūkā, Erbīlā un Suleimānījā līdz 20 vakarā pēc viņu vietējā laika, kopumā iedzīvotājiem dodot 12 stundas laika. Tāpat balsošana notiek arī strīdus teritorijās, ieskaitot Kirkūkas provinci, kas ir bagātīga naftas ieguves vieta.

Kurdu pārstāvji īpaši uzsvēra, ka balsojums notiks, neraugoties uz oficiālās Bagdādes un citu valstu negatīvo nostāju, un tā laikā tiks garantēta drošība. Referendums ir tikai pirmais solis garajā ceļā uz neatkarību, un reģiona partnerība ar centrālo valdību Bagdādē esot beigusies.

Savukārt Irākas premjerministrs Haiders al Abadi svētdien atkārtoti paziņoja, ka lēmums par referendumu ir antikonstitucionāls un tiks darīts viss iespējamais, lai saglabātu valsts vienotību.

Tomēr pagaidām nav informācijas par konkrētu Irākas varas iestāžu rīcību, lai traucētu balsojumu.

Zaudētie ieņēmumi no naftas, kas Irākas centrālajai valdībai ietu garām, ja nākotnē tiktu izveidota Kurdistānas neatkarīgā valsts, ir viens no Bagdādes satraukuma iemesliem. Irākas centrālā valdība ir brīdinājusi kurdus valsts ziemeļos, paziņojot - ja tiks jebkādā veidā apdraudēta teritorijas vienotība, tās aizsargāšanai tiks īstenoti visi nepieciešamie pasākumi.

Irākas Kurdu autonomā apgabala līderis Masuds Barzanibritu raidsabiedrībai BBC norādījis, ka tautas pašnoteikšanās ir labi zināmas tiesības pasaulē un tās ir arī starptautiski nostiprinātas. Viņš piebilda, ka kurdi ir pietiekami ilgi gaidījuši un atlikuši šī jautājuma izskatīšanu, gaidot uz Irākas valdības un citu valstu ierosinātajiem alternatīvajiem modeļiem. Viņš arī noraidījis iespēju, ka balsojums par neatkarību varētu veicināt nestabilitāti.

“Kad mums kādreiz būtu bijusi stabilitāte un drošība, ka mums būtu jābaidās no neatkarības zaudēšanas? Tie, kas to saka, vienkārši meklē attaisnojumus, lai mūs apturētu,” pauda Barzani.

Tikmēr kurdu rindās Barzani ierosinātais balsojums par Kurdistānas neatkarību tiek uzlūkots kā rezultāts ilgajai cīņai un sapnim par savu valsti, par spīti iebildumiem, ka tas varētu ietekmēt šī reģiona turpmāko cīņassparu pret teroristisko organizāciju „Islāma valsts”. Irākas kurdi valsts ziemeļos ir labi zināmi ar savu cīņassparu pret šo kaujinieku grupējumu.

ASV un citas rietumvalstis tikmēr pauda satraukumu, ka šis referendums var nevajadzīgi kavēt cīņu ar teroristisko organizāciju „Islāma valsts”, kā arī var izprovocēt uz jauniem konfliktiem.

Asāk uz notiekošo reaģējusi kaimiņvalsts Irāna. Pie Kurdistānas apgabala robežās sākušas Irānas Revolucionārās gvardes militārās mācības, un oficiālā Teherāna slēgusi valsts gaisa telpu lidojumiem no Kurdistānas.

Arī Turcija, reaģējot uz neatkarības referendumu Irākas ziemeļu daļā, ir daļēji slēgusi savu dienvidu robežu Haburā.

Jau ziņots, ka  ANO Drošības padome brīdināja, ka Irākas kurdu neatkarības referendums ir potenciāli destabilizējošs. Pret referendumu stingri iebilst Irākas valdība, kā arī Turcija un Irāna, kurās tāpat dzīvo ievērojama kurdu minoritāte. Viena valsts, kas tomēr paudusi atbalstu kurdu neatkarības centieniem, ir Izraēla.  

Ar naftas rezervēm bagātais Irākas Kurdu apgabals de facto autonomiju ieguva pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, bet oficiālu pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms.

Irākas ziemeļos esošais reģions savulaik daudz cietis no Huseina režīma, kas pret kurdiem vērsa represijas. Tagad Irākas kurdi, kas spēlējuši nozīmīgu lomu cīņā pret džihādistu grupējumu “Daīš” jeb „Islāma valsts”, vēlas vēl lielāku pašnoteikšanos vai pat neatkarību.

Irākas kurdu līderi iepriekš norādījuši – ja vairums nobalsos „par”, tas obligāti nenozīmē, ka uzreiz tiks pasludināta neatkarība. Tomēr tas būs starta šāviens „nopietnām sarunām” ar centrālo valdību Bagdādē.

Irākas Kurdu apgabals tika izveidots 1992.gadā un ieguva oficiālu autonomiju pēc tam, kad 2003.gadā ASV vadītā iebrukuma rezultātā tika gāzts Sadama Huseina režīms, bet 2005. gadā tika nostiprināts un oficiāli atzīts Kurdistānas autonomais apgabals. Kurdu apdzīvotā teritorija mūsdienās ir sadalīta starp Turciju, Irāku un Sīriju, kā arī Irānu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti