Irākas kara cena naftas tirgū – kā sauc, tā atskan

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Nemieri Irākā šogad ir bijusi viena no lielākajām krīzes situācijām, kas izraisījusi jūtamas naftas produktu cenu svārstības. Irākā, kas ir otra lielākā naftas eksportētāja OPEC valstu saimē, un krīzes ietekmē noskaņojums biržās mainās un cenas pieaug, norāda Latvijas Radio raidījums "Septiņas dienas Eiropā".

Problēmas Irākā atsaucas uz cenām pasaulē

To, ka kaut vai mazākās pārmaiņas naftas ieguvējvalstīs izraisa milzīgas pārmaiņas pasaules tirgos, apstiprina „Saxo Bank” tirdzniecības eksperti.

Biržas produktu tirdzniecības daļas vadītājs Ole Hansens uzsver, ka mainās ne tikai naftas cenas.

Ietekme no šādiem konfliktiem ir jūtama uz visiem biržas produktiem, arī tiem pašiem cēlmetāliem un industriālajiem produktiem. „Kad kaut kas notiek naftas tirgos, tad ietekme jūtama ir pilnīgi visā biržu produktu sektorā. Šobrīd mēs to ļoti labi varējām novērot līdz ar Irākas krīzi. Lielākās bažas bija par to, ka Irāka samazinās eksportējamās naftas apjomu. Valsts ir otra lielākā OPEC blokā, līdz ar to, tās ietekme ir pietiekami jūtama - kaut kas līdzīgs Lībijas un Irānas ietekmei pirms pāris gadiem. Ja Irākā sākas problēmas ar naftas piegādēm, tad tas uzreiz atsaucas uz cenu līmeni visā pasaulē. Šādā gadījumā cenas kāpj,” norāda Hansens.

Tāpat viņš norāda uz ASV lomu naftas tirgū. „Šobrīd optimismu rada arī ASV naftas ieguves apmēri. Amerikāņiem ir milzīgas naftas rezerves un pagaidām tās eksports ir aizliegts ar likumu. Bet šī situācija pamazām mainās un es ticu, ka palīdzēs izmainīt globālo spiedienu naftas piegādēs visā pasaulē. Vēl viena interesanta lieta ir iespējamās ASV un Irānas sarunas. Ja tās noved pie embargo samazināšanas Irānas naftai, tad mums jau ir pavisam jauna situācija pasaules tirgū,” uzsver Hansens.

Patērētāju ietekme uz degvielas cenām ir diskutējama

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Mārtiņš Stirāns arī uzsver saistību ar biržu cenām. Latvija naftu no Tuvajiem Austrumiem neiepērk, tāpēc tiešas saistības naftas cenai ar degvielas cenām Latvijā nav. Taču tā kā naftu pasaulē tirgo, izejot tikai no biržas piedāvājuma, tad arī piegādātāji Somijā vai Lietuvā palielina savas cenas.

„Tiešā veidā naftas produktus no Tuvajiem Austrumiem mēs nesaņemam, bet sistēma pēdējo desmit gadu laikā pasaulē izveidojusies tāda, ka visus naftas produktus kotē biržā. Un, izejot no naftas piegādēm dažādos pasaules reģionos, tad arī veidojas cena,” skaidro Stirāns.

„Piegādājot degvielu no Lietuvas vai Somijas, cenas arī tiek noteiktas, ņemot vērā biržas cenas. Tad, kad saasinājās situācija Irākā, parādījās bažas, ka apdraudēta var būt Irākas naftas piegāde un cenas pieauga. Šobrīd biržas satraukums faktiski ir beidzies un naftas cena iet uz leju, tāpēc jācer, ka arī līdz benzīntankiem cenas samazinājums nonāks," viņš piebilst.

Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs arī norāda, ka degvielas tirgotāji nevar celt degvielas cenas tikai savas peļņas vārdā. Viņiem jārēķinās ar iedzīvotāju pirktspēju, jo pie augstākām degvielas cenām samazināsies degvielas patēriņš.

„Providus” enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš gan šādam apgalvojumam nepiekrīt. „Es domāju, ka te ir daļēja patiesība. Jā, patiesība ir, ka degvielas cenas svārstās, un pārspīlēti būtu apgalvot, ka tirgotāji ignorē pasaules cenas. No otras puses, tas ir pārāk drosmīgi apgalvot, ka patērētājam ir ļoti liela teikšana, kāda tad būs cena par litru kādai no degvielām. Patērētājam ir noteikts slieksnis, zem kura degvielas patēriņu viņš samazināt nevar,” skaidro Āboltiņš.

Pirkt degvielu lēti un krīzes laikā pārdot dārgi - neiespējami

Diemžēl, bet patērētāji vislabāk atceras reizes, kad cenas pieaug, bet nepamana, ka tās samazinās. Stirāns skaidro, kā veidojas degvielas cena Latvijā.

„Cenas nemainās katru dienu, jo tas faktiski ir iegājies pašu patērētāju interesēs, ka cena nemainās trīs reizes dienā vai katru dienu. Tā drīzāk ir vairāku dienu vidējā cena. Un šī cena nav saistīta ar kādu nedēļas iepirkumu, jo cenu rēķina vidēji par ilgāku laika periodu. Naftas cenas svārstās katru dienu, bet mazumtirdzniecībā, kur vēl pusi cenas veido nodokļi, izmaiņas notiek tad, ja pasaules notikumu dēļ naftas cenas svārstās tiešām būtiski,” saka Stirāns.

Āboltiņš arī izslēdz iespēju, ka naftas produktu tirgotāji varētu izmantot krīzes situācijas, lai pārdotu iepriekš iegādātu, lētāku degvielu pa augstākām krīzes cenām. Degvielas patēriņš jebkurā valstī ir ļoti dinamisks, bet lielas rezerves uzglabāt ir grūti, vēl jo īpaši mazās valstīs:

„Tos energoresursus, ko ir iespējams uzkrāt, lai pārdotu izdevīgā brīdī, uz tiem, protams, var nopelnīt vairāk, kad ir kādas konfliktsituācijas naftas ieguvējvalstīs. Tad cenas iet uz augšu un loģika liek izdarīt secinājumus, ka tas ir izdevīgi tiem, kas naftas produktus tirgo. Ja tirgotājs ir kāda liela kompānija, kas pati piedalās naftas ieguvē, tad jā, šādām kompānijām ir iespējas būt elastīgākām vai tieši otrādi, izmantot savu stāvokli tirgū. Bet tiem komersantiem, kas ir tikai degvielas tirgotāji, es domāju, viņi pārāk daudz nenopelna uz konfliktu rēķina, ja vien viņiem nav iespēju veidot būtiskus uzkrājumus,” skaidro Āboltiņš.

Skaidrs, ka konflikti ietekmē degvielas cenas, un tā tas ir bijis jebkuros laikos. Āboltiņš arī piedāvā ieskatīties pagātnē, kad tās pašas Irākas naftas ieguves apjomi tiešām ir būtiski sarukuši dažādu karu gadījumā (raksta attēlā).

Tajā pašā laikā nevar salīdzināt cenas šodien un pirms desmit gadiem, jo tad barels naftas maksāja nieka 30 dolārus. Stirāns gan vēl prognozē - ja šobrīd naftas cena barelā saglabāsies zem 110 dolāriem, tad arī degvielas uzpildes stacijās degvielas cenas nemainīsies.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti