Aģentūrai AFP vārdā nenosaukts Eiropas Savienības diplomāts arī paudis cerību, ka jauno vienošanos varētu apstiprināt ceturtdien gaidāmajā Eiropas līderu samitā.
Polijas un Ungārijas valdības līdz šim ļoti stingri bija apņēmušās bloķēt 1,8 triljonu eiro lielo Eiropas Savienības budžetu, kurā iekļauts arī finansējums ekonomikas atveseļošanai no koronavīrusa radītās krīzes.
Abas valstis iebilda pret ierosinājumu sasaistīt Eiropas fondu naudu ar likuma varas ievērošanu dalībvalstīs.
Taču gan Eiropas Komisijas, gan prezidējošās valsts Vācijas pārstāvji pauda pārliecību, ka domstarpības tomēr izdosies atrisināt.
Tagad Polijas premjerministra vietnieks Jaroslavs Govins ir paziņojis, ka pēc intensīvām sarunām ar Vāciju iemesli, kāpēc Polija un Ungārija ieņem atšķirīgu pozīciju no citām dalībvalstīm, faktiski esot novērsti.
Arī Polijas valdības preses sekretārs uzsvēris, ka sarunas joprojām turpinās, paužot cerību, ka jau rīt izdosies panākt vienprātību arī ar pārējām 24 dalībvalstīm. Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt pagaidām par iespējamo vienprātību izteikusies visai piesardzīgi.
Sagaidāms, ka jau trešdien vakarā dalībvalstu vēstnieki Briselē pulcēsies uz ārkārtas tikšanos.
KONTEKSTS:
Ungārija un Polija 16. novembrī uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.
Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām. Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā.
