Panorāma

FKTK: "SMP Bank" Latvijā sankcijas neietekmē

Panorāma

Krievijas agresija mazinājusi bažas par Briseles ietekmi

Kāpēc Somija ir atturīga pret sankcijām?

Intervija ar Somijas ministru: Sankcijas pret Krieviju var novest ES apburtajā lokā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Somija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas visskeptiskāk raugās uz stingrāku reakciju pret Krieviju. Ieviešot plašas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju, Eiropas Savienība riskē nonākt apburtajā lokā, tā intervijā Latvijas Televīzijai uzsver Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Stubs. Viņš savulaik bijis cieši iesaistīts Gruzijas konflikta risināšanā. Šoreiz ir citādi, viņš secina.  

Kāda ir Somijas pozīcija? Vai tas tiesa, ka jūs neesat tik ieinteresēti sankcijās pret Krieviju?

Mūsu pozīcija ir Eiropas Savienības pozīcija. Mēs esam par vidusceļu. Absolūti atbalstām sankciju pirmo un otro fāzi un esam gatavi runāt par ekonomiskajām sankcijām, ja situācija pasliktināsies.

Kādēļ dalībvalstīm ir tik grūti vienoties par ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju?

Tādēļ, ka mēs nezinām ne šo ekonomisko sankciju gaitu, ne to, kā tā atsauksies uz Eiropas Savienību, uz tās dalībvalstīm, uz Krieviju pašu. Problēma ar ekonomiskajām sankcijām ir tāda, ka vienā brīdī tās iziet ārpus kontroles un kļūst par apburto loku. Tu ievies sankcijas pret mani, es pret tevi, un mēs abi divi atjēdzamies absolūtā sastrēgumā.

Cik ekonomiski atkarīga no Krievijas ir Somija?

Krievija, tāpat kā Zviedrija un Vācija, ir mūsu lielākā tirdzniecības partnere, līdz ar to mūsu bizness, protams, ir ļoti atkarīgs no Krievijas ekonomikas. Taču tajā pašā laikā mums nav enerģētikas atkarības. Mēs tik ļoti neuztraucamies par mērķētajām sankcijām, bet gan par to, ka mūs sāpīgi skars tas, ja Krievijas ekonomika vispār kļūs nabadzīgāka. Jau tagad tās izaugsme ir procenta apjomā un varētu noslīdēt līdz mīnuszīmei, un tas ļoti sitīs arī mūsu ekonomiku.

Stuba kungs, jūs pats iepriekš esat bijis ārlietu ministrs, un jums ir bijis jāsaskaras ar krīzēm. Kā jūs redzat, kā situācija Ukrainā attīstīsies?

To ir ļoti grūti pateikt. Es biju iesaistīts Gruzijas karā 2008.gadā kā Somijas ārlietu ministrs, un tobrīd Somija bija prezidējošā valsts Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, ko es vadīju. Gruzijā viss risinājās daudz ātrāk. Tur notika bruņots konflikts. Ukrainā un Krimas pussalā mēs patlaban vēl neesam redzējuši bruņotu konfliktu. Šī ir cita veida krīze. Taču, protams, es esmu uztraucies, ja runa ir par suverenitāti un teritoriālo integritāti un starptautisko likumu laušanu, tas vienmēr ir ārkārtīgi satraucoši. Vienīgais, ko varam cerēt, ka cilvēki paliks mierīgi, rāmi un saprātīgi.

Vai Ukraina ir zaudējusi Krimu?

Es neatbildēšu uz šo jautājumu, sacīšu vien to, ka mēs uzskatām - Krimas aneksija ir pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un mēs to neatzīsim.

Vai mēs esam atgriezušies aukstajā karā?

Es domāju, ka esam atpakaļ pie spēka politikas pie Eiropas Savienības robežām un zinām, ka tas nevienam nenāk par labu - nedz Krievijai, nedz tās apkārtējiem, nedz Eiropas Savienībai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti