Viņa firma uztur datu sistēmu, kurā apkopota informācija no atklātiem un publiski pieejamiem avotiem. Saskaņā ar uzņēmuma teikto, tas apkopo un analizē 90% pasaules ziņu satura, kas publicēts internetā, un caur to atklāj tendences un kopsakarības, kurās ieinteresēti gan privāti uzņēmumi, gan valstis.
Lennarta Meri konferences laikā Tallinā ar Františeku Vrabelu sarunājās LTV žurnālists Gints Amoliņš.
Gints Amoliņš: Vai ir atšķirība starp Eiropu un ASV attiecībā uz dezinformācijas izplatību, kas saistīta ar Covid-19?
Františeks Vrabels: Jā, kopumā ir atšķirības. Jo tuvāk esat Krievijai, jo vairāk jūs esat pakļauti dezinformācijai, dezinformācijas kampaņām, kuras sāk vai kuras veicina Krievijas valsts.
Uz datiem balstīts piemērs – mana valsts Čehija šādai dezinformācijai ir pakļauta divas reizes vairāk nekā Vācija, savukārt Vācija – divas reizes vairāk nekā ASV. Tātad jo tālāk jūs esat no Krievijas, jo mazāk jūs esat pakļauti šādām kampaņām.
Vai dezinformācijas kampaņu iniciatores ir valstis?
Jā, noteikti. Pārliecinoši aktīvākā šajā ziņā ir Krievija. Tad ir Ķīna. Un tālu iepaliek arī Irāna. Mūsu pasaules daļā Irāna nav aktīva, taču starptautiskajā arēnā tā ir diezgan aktīva.
Kas ir jūsu uzņēmuma klienti?
Mēs pelnām, nosakot un novērtējot riskus, kas ir aktuāli daudziem uzņēmumiem. Mēs varam saviem klientiem izstrādāt jaunu riska modeli ik pēc 30 minūtēm – praktiski reālā laika režīmā.
Piemēram, kā izpaužas šie riski?
Piemēram, pusvadītāju jeb mikroshēmu trūkums. Vai arī reputācijas riski, ja kāds uzņēmums vai piegādātājs izmanto bērnu darbaspēku Āfrikā. Mēs atklājam iepriekš nepiefiksētus notikumus saistībā ar ģeopolitiku, drošību, kiberdrošību, dabas katastrofām, veselības problēmām, piemēram, Covid-19 vai citu pandēmiju, kas varētu izcelties.
Vai jūsu klientu vidū ir arī valstis?
Jā, arī valstis. Ne tik daudz, bet lepojamies, ka varam palīdzēt ne tikai manai valstij Čehijai, kur esam frontes līnijā dezinformācijas karā ar Krieviju, bet arī ASV valdībai.
Kādu informāciju no jums prasa valstis?
Tās noteikti interesējas par potenciāli bīstamu spēku, piemēram, Krievijas, Ķīnas un Irānas, informācijas operācijām, bet valstis izmanto mūsu pakalpojumus arī informācijas apkopošanai no publiski pieejamiem avotiem.
Vēl līdz nesenam laikam izlūkdienesti galvenokārt balstījās uz klasificētiem, slepeniem avotiem. Taču mūsdienās tas mainās. Publiski pieejama informācija, kas galvenokārt atrodas internetā, sniedz kontekstu un signālus par notiekošo dažādu valstu dienestiem. Un pēc tam viņi var izmantot savas slepenās metodes, lai noskaidrotu vairāk, lai pārbaudītu informāciju, ko mēs viņiem sniedzam.
