Panorāma

RD deputāts M. Kossovičs tiesā liecina par kukuļa piedāvājumu

Panorāma

Panorāma

Aktīvākās kaujas joprojām notiek Ukrainas austrumos

Intensīvas apšaudes Ukrainas austrumos; Krievija aptur gāzes piegādi Somijai. Aktuālais 21. maijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas karaspēks jau 87. dienu turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem, bet starptautiskā sabiedrība turpina sankcijas pret agresoru.


Kaujas un uzbrukumi

  • Krievijas bruņotie spēki turpina uzbrukumu Ukrainas austrumos ar mērķi panākt pilnīgu kontroli pār Doneckas un Luhanskas apgabaliem un nodrošināt sauszemes koridoru uz anektēto Krimu, paziņoja Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābā.

  • Krievija apšauda Ukrainas armijas pozīcijas pierobežas apdzīvotās vietās Sumu un Černihivas apgabalu teritorijās.

  • Šobrīd līdz 10% Luhanskas apgabala paliek Ukrainas kontrolē. Kurā apgabala vietā situācija ir visgrūtākā, pateikt nevarot, jo tiek apšaudīta visa apgabala teritorija, norādīja Luhanskas apgabala valsts pārvaldes vadītājs Serhijs Haidajs. Pēc viņa teiktā, Krievijas armijas vienības tagad iznīcina Severodonecku tāpat, kā kādreiz Mariupoli. Kaujas turpinās Severodoneckas nomalē, un karaspēka uzbrukumos pagājušās diennakts laikā gājuši bojā vismaz seši cilvēki.

  • Apšaudes turpinās visā saskares līnijā. “Situācija karadarbības zonā joprojām ir saspringta un liecina par turpmāku eskalāciju. Okupantu karaspēks veic intensīvu apšaudi visā frontes līnijā un mēģina ar artilēriju trāpīt Ukrainas karaspēka aizsardzības pozīcijām dziļi Doneckas reģionā un Slovjanskas virzienā,” atklāja Ukrainas aizsardzības ministrijas pārstāvis, pulkvedis Oleksandrs Motuzjaņiks.

  • Valsts austrumos Ukrainas aizstāvjiem vietām izdodas atspiest okupantu karaspēku. To komentējis ASV Pentagona preses sekretārs Džons Kērbijs: “Lai gan mēs nekad neuzskatīsim, ka krievi kontrolēja Harkivu, viņi to bija ielenkuši. Uz dienvidaustrumiem no pilsētas bija tikai neliels koridors, pa kuru ukraiņi varēja turpināt sevi apgādāt. Un tagad viņi ir burtiski atgrūduši krievus krietni prom no Harkivas līdz pat Baltkrievijas un Krievijas robežai. Un viņi ir atspieduši krievus pat austrumu virzienā, dziļi Donbasa ziemeļu reģionā.”

  • Ukrainu patlaban aizstāv 700 tūkstoši karavīru, norādījis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš arī paudis, ka Ukrainai uzvara būs norobežojošās līnijas, kāda tā bija 24. februārī, atgūšana.

  • ASV domnīcas “Kara studiju institūts” analītiķi atzīmēja, ka Krievijas armija ir koncentrējusies uz esošo aizsardzības līniju nostiprināšanu un papildu aizsardzības izveidošanu dienvidos, gatavojoties ilgstošām kaujām ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

  • Lielbritānijas izlūkošanas informācija liecina, ka Krievija ir mēģinājusi īstenot Sīrijā izstrādāto "izlūkošanas trieciena" koncepciju, kas izmanto izlūkošanas bezpilota lidaparātus, lai identificētu mērķus, kuriem pēc tam triecienus dod kara lidmašīnas vai artilērija. Taču briti atzīmē, ka Krievijai, visticamāk, trūkst šim uzdevumam piemērotu izlūkošanas bezpilota lidaparātu, un to vēl vairāk saasina vietējās ražošanas jaudas ierobežojumi sankciju dēļ.

  • Krievija apgalvo, ka ar tāla darbības rādiusa raķetēm Ukrainas ziemeļrietumos iznīcinājusi lielu Rietumu piegādāto ieroču kravu, kas bijusi domāta nogādāšanai kaujās Doneckas apgabalā.

  • Arvien pretrunīgas ziņas no Ukrainas ostas pilsētas Mariupoles. Krievija paziņojusi, ka pārņēmusi kontroli pār rūpnīcu “Azovstaļ” un no tās izvesti visi Ukrainas aizstāvji. Taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušās diennakts laikā norādījis, ka tur iesprostoto cilvēku evakuācija teju noslēgusies, taču situāciju joprojām nekomentē plašāk un evakuēto skaitu nenosauc. 


Civiliedzīvotāji

  • Diennakts laikā Ukrainā, kur Krievija izvērsusi karu, ievainojumus guvuši trīs bērni. Kopumā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā cietuši 430 bērni, vismaz 232 bērni gājuši bojā, informēja Ukrainas Ģenerālprokuratūra.

  • Ukrainas parlamenta pilnvarotā cilvēktiesību jautājumos Ludmila Deņisova paziņojusi, ka Krievija uz savu teritoriju deportējusi vairāk nekā 1,3 miljonus ukraiņu.


Starptautiskie vērtējumi un notikumi

  • Sestdienas rītā Krievijas kompānija “Gazprom” pārtrauca gāzes eksportu uz Somiju. Gāzes piegādes pārtrauktas, jo Somija atteikusies par to maksāt rubļos.

  • Savukārt Vācija un Itālija esot ļāvušas saviem uzņēmumiem atvērt kontus rubļos, lai veiktu samaksu par Krievijas gāzi, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.

  • Vācija un Katara parakstījušas vienošanos par sadarbību enerģētikas jomā, lai diversificētu dabasgāzes piegādes Vācijai. Tādējādi Vācija varētu atteikties no Krievijas gāzes izmantošanas.

  • Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā ierosināja partnervalstīm atzīt, ka Krievijai jābūt materiāli atbildīgai par saviem noziegumiem.

  • Ukrainas prezidents noraidīja iespējamās alternatīvas Eiropas Savienības kandidātvalsts statusam un aicināja nesalīdzināt Ukrainu ar citām valstīm, kas šādu statusu saņēmušas. "Mums nav vajadzīgas alternatīvas attiecībā uz ES kandidāta statusu. Mums nav vajadzīgi kompromisi," sacīja Zelenskis, 

  • ASV prezidents Džo Baidens parakstījis likumu par palīdzību Ukrainai 40 miljardu dolāru apjomā, ko šonedēļ bija apstiprinājis ASV Kongress.

  • Rietumu sabiedrotie pēta iespēju ilgtermiņa militārajam atbalstam Ukrainai, kas varētu ietvert atbalstu arī Moldovai, norādījusi Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa.

  • Krievijas energokompānija paziņojusi, ka tās meitasuzņēmumi vairs netirgos elektrību biržā "Nordpool", kuras daļa ir arī Latvija. Tomēr, ņemot vērā, ka jau līdz šim importētie apjomi bija samazinājušies un sākušies pali Skandināvijā, lielu ietekmi uz tirgu neprognozē.


Aktuālais Ukrainā 20.maijā.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti