ANO Bēgļu aģentūra saņēmusi ziņas par vismaz 2000 migrantu, kas vairāk nekā 40 dienas atradušies laivās netālu no Mjanmas un Bangladešas krastiem. Par to paziņoja aģentūras pārstāve Viviāna Tana, norādot, ka lielas bažas rada ziņas par pārtikas un dzeramā ūdens trūkumu, kā arī vardarbību. Viņa piebilda, šīs laivas joprojām kontrolē cilvēku kontrabandisti, kas cilvēkus faktiski saņēmuši gūstā. Tana norādīja, ka kontrabandisti ļaus migrantiem nokļūt uz sauszemes tikai pēc tam, kad par katru būs saņēmuši 180-270 ASV dolārus.
Migrantu krīze Dienvidaustrumu Āzijā, Bengālijas līcī un Adamanu jūrā ir saasinājusies. Tiek lēsts, ka pie Indonēzijas, Malaizijas un Taizemes krastiem pēdējās dienās krastā izpeldējuši vai izglābti aptuveni 3000 bēgļu un nelegālo imigrantu. Tiek uzskatīts, ka vēl vairāki tūkstoši joprojām atrodas jūrā ar trūcīgiem pārtikas un ūdens krājumiem. Cīnoties par sarūkošiem pārtikas krājumiem uz kontrabandistu pamestiem pārpildītiem kuģiem, ticis ziņots par vardarbīgām sadursmēm, kurās bojā gājuši cilvēki.
Daudzi no viņiem ir bēgļi no Mjanmas- islāmticīgo etniskā minoritāte, kas pazīstama ar vārdu rohingjas. Mjanmā, kur vairums iedzīvotāju ir budisti, islāmticīgie rohingjas netiek uzskatīti par pilsoņiem un vairākas desmitgades cietuši no apspiešanas. Citi migranti, bēgot no nabadzības, ir no Bangladešas.
Migrantu krīze jūrās šajā reģionā izcēlās pēc tam, kad Taizeme izjauca iepriekš iedibinātos cilvēku kontrabandistu ceļus. Tādēļ cilvēku kontrabandisti vairāk sāka izmantot jūras ceļus.
Taču Indonēzija, Malaizija un Taizeme attiekušās uzņemt bēgļu un migrantu laivas. Tās atsevišķiem kuģiem ir piegādājušas pārtiku un ūdeni, bet pēc tam tos tauvā izvilkušas no saviem teritoriālajiem ūdeņiem, atstājot jūrā.
Šāda rīcība tiek vērtēta pretrunīgi un starptautiskajā sabiedrībā izraisījusi bažas. ANO Bēgļu aģentūra piedāvājusi šīm valstīm palīdzību tikt galā ar migrantu plūsmu. Aģentūra arī uzsvēra, ka bažas ir musulmaņiem no Mjanmas, jo viņi apspiešanas draudu dēļ nevar atgriezties dzimtenē.
Bet Indonēzijas ārlietu ministre Retno Marsudi paziņojusi, ka viņas valsts jau uzņēmusi 12 000 migrantu no vairāk nekā 40 valstīm. Trešdien viņa tiksies ar Malaizijas un Taizemes ārlietu ministriem, lai apspriestu krīzi.
Tikmēr Mjanma, no kuras apspiešanu dēļ bēg musulmaņu etniskā minoritāte rohingjas, noliedz, ka tā būtu vienīgā, kas vainojama par tā dēvētajiem laivu cilvēkiem. Mjanma pagaidām atteikusies apmeklēt jebkādas reģionālas sanāksmes, lai diskutētu par šiem jautājumiem.
