ĪSUMĀ:
- Jūnijā Francija apgalvoja: turku kuģis pavērsis uguns vadības radaru pret franču kuģi.
- Turcija šīs apsūdzības noliedza.
- Franču kuģis gatavojās aizturēt kravas kuģi, kas, iespējams, veda ieročus Lībijai.
- Francija par notikušo sūdzējās NATO, pieprasot veikt izmeklēšanu.
- 1. jūlijā Francija paziņoja, ka uz laiku izstāsies no NATO misijas Vidusjūrā.
- Turcija prasa Francijai atvainoties par “nepatiesu apgalvojumu” saistībā ar incidentu.
- NATO sāka incidenta izmeklēšanu.
Francija apgalvo, ka Turcijas karakuģis pagājušajā mēnesī Vidusjūrā pavērsis savu uguns vadības radaru pret Francijas karakuģi, kurš savukārt gatavojies apturēt kravas kuģi, kas tika turēts aizdomās par ANO noteiktā ieroču embargo Lībijai pārkāpšanu. Turcija šīs apsūdzības noliedza.
Abu NATO sabiedroto starpā valda domstarpības jautājumā par Lībiju.
Francija par notikušo sūdzējās NATO, pieprasot veikt izmeklēšanu, jo uzskata incidentu par agresijas izpausmi. Savukārt trešdien, 1. jūlijā, Francija paziņoja, ka uz laiku izstāsies no NATO misijas Vidusjūrā, jo tai “nešķiet veselīgi” turpināt piedalīties NATO operācijā kopā ar sabiedrotajiem, kas “neciena embargo”.
Turcijas ārlietu ministrs ceturtdien paziņoja, ka Francijai vajadzētu atvainoties par “nepatiesu apgalvojumu” izteikšanu saistībā ar incidentu.
Francija nebūt nav vienīgā NATO sabiedrotā, kas bijusi neapmierināta ar Turcijas darbībām, jo kritiku Ankarai iepriekš paudis arī ASV prezidents Donalds Tramps.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēris, ka alianse tagad veic izmeklēšanu, lai mēģinātu noskaidrot faktus. Tomēr šīs izmeklēšanas rezultāts abu valstu domstarpībām neliks izgaist. Svarīgāk ir raudzīties uz situācijas attīstību Vidusjūrā un īpaši Lībijā.
