Intervijā britu laikrakstam “Daily Telegraph” Ilvess paziņojis, ka Igaunija ir ārkārtīgi noraizējusies par Maskavas kareivīgu retoriku un Krievijas militāro lidmašīnu lidojumiem pie Baltijas valstu robežām, vēsta raidsabiedrība BBC.
Lai gan Baltijas valstīs rotācijas kārtībā atrodas NATO valstu karavīri, kuri piedalās mācībās, NATO un Krievijas 1997.gada vienošanās aizliedz NATO pastāvīgās bāzes Austrumu un Centrāleiropas valstu teritorijās.
Ilvess savukārt uzskata, ka NATO būtu jāatzīst, ka situācija Eiropā kopš 1997.gada ir mainījusies un pašlaik Igaunijā nepieciešams izvietot NATO spēku brigādi.
Igaunijas prezidents arī uzskata, ka NATO lēmums par ātrās reaģēšanas spēku izveidi nav pietiekams, jo uzbrukuma gadījumā Krievijas armijai būs nepieciešamas vien četras stundas, lai no robežas sasniegtu Tallinu.
Jau vēstīts, spriedze starp rietumvalstīm un Krieviju pieauga kopš šī gada marta, kad Krievija anektēja Ukrainas pussalu Krimu un vēlāk atbalstīja prokrieviskos separātistus Ukrainas austrumos. Tāpat aizvien biežāk pie NATO dalībvalstu robežām pamanītas Krievijas lidmašīnas un militārie kuģi, arī virs Baltijas jūras palielinās Krievijas militāro lidojumu skaits, tādējādi apdraudot civilās lidmašīnas.
NATO valstu aizsardzības ministri vienojās veidot nelielus militāros štābus Baltijas valstīs, kā arī Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Tāpat nolemts izveidot ātrās reaģēšanas vienību, kas būs gatava ierasties jebkurā alianses dalībvalstī 48 stundu laikā. NATO ģenerālsekretārs neslēpj, ka tā ir tieša atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā.
NATO ātrās reaģēšanas spēki ar pilnu jaudu sāks darboties no nākamā gada. Šogad Nīderlande, Norvēģija un Vācija nodrošina pilotprojektu ar mazāku karavīru skaitu. Plānošanas štābi tiks izveidot jau šogad. Savukārt NATO reaģēšanas spēki no pašreizējiem 13 000 pieaugs līdz aptuveni 30 000 karavīru.
