Ilvess pauda nožēlu, ka pērn septembrī uz Igaunijas-Krievijas robežas nolaupītā Kohvera atgriešanās mājās prasīja tik ilgu laiku, un pateicās Kohveram par drošsirdību. Prezidents arī pateicās Kohvera sievai Marlisai, “kuras cerība atbalstīja visu ģimeni un tuviniekus”.
Ilvess arī uzsvēra, ka Igaunijas mērķis bija Kohvera atgriešanās mājās. “Man nav saprotama punktu skaitīšana, ko Igaunija zaudēja saistībā ar šo apmaiņu un ko otra puse ieguva. Mēs ieguvām mūsu cilvēku – Igaunijas valsts darbinieks, četru bērnu tēvs atgriezies pie ģimenes,” norādījis Ilvess.
Prezidents arī atklājis, ka brīdī, kad sarunas par Kohvera atbrīvošanu apmaiņā pret Dresena apžēlošanu nonāca finiša taisnē, viņš ne mirkli nešaubījās. “Apžēlošana nav vienlīdzīga piedošanai. Dresens paliek valsts nodevējs. Bet šī apmaiņa ļāva Estonam Kohveram atgriezties mājās, un tas ir pats svarīgākais,” sacīja Ilvess.
Jau ziņots, ka Krievijas specdienestu Igaunijā nolaupītais Igaunijas Drošības policijas (KaPo) līdzstrādnieks Estons Kohvers 26.septembrī apmainīts pret bijušo Igaunijas drošības dienesta virsnieku Alekseju Dresenu, kurš izcieta sodu par slepenu datu nodošanu Krievijas specdienestiem.
Igaunijas Drošības policijas jeb KaPo virsnieks Estons Kohvers pazuda Luhamā - Igaunijas dienvidaustrumos pagājušā gada 5.septembrī, kad viņš Igaunijas un Krievijas robežas tuvumā pildīja dienesta pienākumus un vāca informāciju par pārrobežu korupciju. Vēlāk tika noskaidrots, ka Krievijas Kohveru ar varu ir aizveduši uz Krieviju, kur viņš apsūdzēts spiegošanā.
Pirms policista sagūstīšanas no Krievijas puses noticis mēģinājums traucēt operatīvos radiosakarus, bet Igaunijas teritorijā izmantota dūmu granāta, kas traucēja drošībnieka atbalsta spēku iejaukšanos.
19.augustā Pleskavas tiesa Kohveram piesprieda 15 gadu cietumsodu stingrā režīma cietumā.
Savukārt Dresenam 2012.gada jūlijā par valsts nodevību un slepenas informācijas nodošanu Krievijai tika piespriesti 16 gadi cietumā. Dresens tika turēts aizdomās, ka nodevis Federālajam Drošības dienestam (FDD) dažādu informāciju, arī valsts noslēpumus.
Informācija pamatā bijusi saistīta ar Dresena darbības jomu, bet viņš arī sūtījis ziņojumus par diskusijām ar kolēģiem. Sadarbību ar Dresenu veikusi FDD pretizlūkošanas daļa.
Dresens strādājis Drošības policijā kopš tās izveidošanas un sākotnēji strauji virzījies pa karjeras kāpnēm, tomēr pirms 13 gadiem, kad bijis departamenta vadītājs, ticis pazemināts, kad atklājušās problēmas saistībā ar operatīvajiem fondiem.
Viņš arī bijis viens no cilvēkiem, kurš pirms 2007.gada Bronzas kareivja grautiņiem sniedzis nepilnīgu riska analīzi. Arī tad viņš ticis pazemināts amatā.
