Īsumā:
- Jemenā karo kopš 2015. gada marta
- Pirms nedēļas panākta vienošanās par gūstekņu apmaiņu starp karojošajām pusēm
- Sarunas Zviedrijā - iespēja tuvoties mieram
- Pēc ASV aicinājuma izsludinātais pamiers tiek pārkāpts
- Humānās palīdzības sniegšana prakstiski nav iespējama, jo nemiernieki kontrolē stratēģisko Hodeidas ostu
- ANO īpašais sūtnis Jemenā Marks Grifits izpelnījies hutu kaujinieku uzticību
- Iespējams, Saūda Arābija sarunām piekritusi uz tām izdarīta spiediena dēļ saistībā ar Hašogi slepkavību
- Ja arī miers iestātos, nav skaidrības, ko darīt tālāk valsts stabilizēšanai
2015. gada martā, protestējot pret pieaugošajām naftas cenām, Irānas atbalstītie hutu kaujinieki pārņēma kontroli pār Jemenas galvaspilsētu Sanu un daļu valsts teritorijas, gāžot starptautiski atzīto prezidenta Abdrabuha Mansura Hadi valdību. Saņemot bruņotu atbalstu no Saūda Arābijas un Apvienotajiem Arābu emirātiem, Hadi valdība ir iesaistījusies asiņainā konfliktā, cenšoties atgūt kontroli pār valsti. Bruņotā konflikta laikā dzīvību ir zaudējuši desmitiem tūkstoši cilvēku un valsti pārņēmis bads. Oktobra vidū ANO humānās palīdzības koordinatore Jemenā Lisa Grande brīdināja, ka
gadījumā, ja vardarbība Jemenā netiks izbeigta, valsti var skart pasaulē lielākais bads pēdējo 100 gadu laikā un dzīvību var zaudēt līdz pat 15 miljoniem cilvēku.
Šie brīdinājumi ir pamudinājuši starptautisko sabiedrību daudz aktīvāk runāt par jauniem mēģinājumiem izbeigt ieilgušo konfliktu un censties panākt Jemenā mieru. Un šodien Zviedrijas galvaspilsētā paredzētās miera sarunas starp ANO pārstāvjiem, hutu kaujiniekiem un gāztās Jemenas valdības pārstāvjiem tiek uzskatīta par lielisku iespēju spert šādu soli pretī mieram.
Sarunu laikā galvenā uzmanība tiks veltīta uzticības vairošanas pasākumiem, tostarp veidiem, kā īstenot apjomīgo gūstekņu apmaiņas programmu, par kuru principiāla vienošanās tika panākta pirms nedēļas, izpelnoties atzinīgus vārdus no Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas, kas šo apmaiņu uzraudzīs. Tāpat puses apspriedīs iespējamo nākotnes ANO pārvaldi stratēģiski svarīgajā Hodeidas ostā, caur kuru Jemenai tiek piegādāta tik ļoti nepieciešamā humānā palīdzība. Starptautiskās koalīcijas spēki ir veikuši aktīvus uzbrukumus šai nemiernieku kontrolētajai ostai, taču nedēļas sākumā pēc ASV aicinājuma tika izsludināts pamiers, kurš gan tomēr tiekot pārkāpts. Uz nepieciešamību nodrošināt pienācīgu darbu humānās palīdzības organizācijām pirms gaidāmajām sarunām norādīja arī ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības un ārkārtas palīdzības jautājumos Marks Loukoks:
''Pirmkārt es vēlētos redzēt vardarbības apturēšanu īpaši svarīgās palīdzības infrastruktūras un Hodeidas ostas apkārtnē. Es vēlos, lai vide, kurā var darboties visas palīdzības aģentūras, kļūtu pieejamāka – ostas un ceļi būtu atvērti, tiktu nodrošināta pieeja visiem objektiem, izsniegtas vīzas, atļauta mūsu kravu izplatīšana un mūsu darbiniekiem tiktu ļauts pienācīgi veikt novērtēšanas un novērošanas darbu. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas puses sadarbotos ar manu kolēģi Marku Grifitu.''
Marks Grifits ir ANO īpašais sūtnis Jemenā, kurš uz divu gadu laikā pirmajām miera sarunām Stokholmā jau ieradies kopā ar hutu kaujinieku sarunvedējiem. Tiek uzskatīts, ka, atrodoties tuvu hutiem, viņam ir izdevies panākt lielāku progresu miera procesā, jo uz iepriekšējām sarunām Ženēvā nemiernieku pārstāvji tā arī neieradās. Par viņa panākumu tiek uzskatīts arī Hadi valdības šīsnedēļas sākuma lēmums atļaut aptuveni 50 hutu kaujiniekiem doties uz ārstēšanos Omānā. Tāpat atzinīgi tiek vērtēta jau minētā gūstekņu apmaiņa, kas varētu attiekties aptuveni uz pusotru līdz diviem tūkstošiem cilvēku katrā pusē.
Taču diskusijās par iespējām izbeigt karu Jemenā ļoti izteikts ir arī politiskais zemteksts.
Jāatgādina, ka starptautisko koalīciju Jemenā atbalsta arī Amerikas Savienotās Valstis un to intereses Tuvajos Austrumos kopš Donalda Trampa stāšanās amatā ir ievērojami mainījušās. Publicists un Tuvo Austrumu pētnieks Lorenss Deividsons intervijā Irānas televīzijas kanālam ''Press TV'' atzinis, ka uz gaidāmajām sarunām skatās piesardzīgi:
''No šādām sarunām nevajadzētu būt nekādam ļaunumam, un tās pie kaut kā var novest. Jautājums ir, kāpēc Saūda Arābija šādām sarunā pašlaik ir piekritusi? Manuprāt, tas saistāms ar diplomātisko spiedienu, kuram Saūda Arābija ir pakļauta pēc žurnālista Džamala Hašogi slepkavības. Gan ASV Kongresā, gan citās valstīs tas ir izraisījis plašu neapmierinātību. Daudzas Eiropas valstis viņiem jau atsakās pārdot ieročus. Tāpēc es domāju, ka šis ir taktisks solis, mēģinot daļu no šī spiediena mazināt. Sarunas noteikti iet pareizajā virzienā, taču, cik tālu – to mēs vēl redzēsim.''
Atsevišķu ekspertu vidū valda viedoklis, ka Jemenas miera sarunas ir veids, kā Amerikas Savienotās Valstis varētu mēģināt pietuvināt, bet vienlaicīgi arī nedaudz atlikt kara beigas, lai pārliecinātu Saūda Arābiju tomēr neatcelt plānotos daudzu desmitu miljardu vērtos ieroču iepirkumus, vienlaicīgi cenšoties pārliecināt Saūda Arābijas kroņprinci, ka karš Jemenā tāpat ir zaudēts. Ir arī tādi eksperti, kuri apgalvo, ka starptautiskajai sabiedrībai īsti nav skaidrības, ko pēc iespējamā miera noslēgšanas darīt tālāk. Starp šiem ekspertiem ir arī Fatima Abo Alasrara, Vašingtonā bāzētās, bet Saūda Arābijai simpatizējošās domnīcas „Arābijas Fonds” vecākā analītiķe:
''No ASV vai citu valstu puses īsti nav redzama stratēģija par to, kā nākotnē tikt galā ar situācijas stabilizēšanu Jemenā. Lai arī mēs dzirdam aicinājumus izbeigt karu, mēs maz dzirdam par to, kas būtu jādara situācijas stabilizēšanai. Lai arī ANO īpašais sūtnis Grifits cenšas kaut ko darīt, neviens Jemenā neaicina uz mieru. Hutu kaujinieki pastiprina aicinājumus uz svēto karu džihādu, tiek nocietinātas pilsētas, algoti bērni-karavīri, un tiek darīts viss iespējamais, lai karš turpinātos. Jo galu galā - ja arī miers tiks noslēgts, hutu kaujinieki vēlēsies saglabāt vietu jaunajā varas struktūrā. Daudziem Jemenas iedzīvotājiem prātā ir jautājums – vai Rietumi turpinās atbalstīt Irānas atbalstītus kaujiniekus, kas Jemenai nenes nekādu labumu?''
Miera sarunās Stokholmā nebūs pārstāvētas starptautisko koalīciju vadošās Saūda Arābija un Apvienoto Arābu Emirāti, kuras, līdzīgi kā hutu kaujiniekus atbalstošā Irāna, paudušas atbalstu ANO izstrādātajai shēmai. Arī par sarunu iznākumu pagaidām ir grūti runāt. Lai arī tiek cerēts panākt vismaz kaut kādu vienošanos par vardarbības pārtraukšanu vai sapratnes veicināšanu, vairums ekspertu ir vienisprātis – konfliktā iesaistīto pušu uzskati ir tik atšķirīgi un uzticība ir tik zema, ka samierināšanas process faktiski ir jāsāk no nulles. Un tas nozīmē, ka tā dēvētā „aizmirstā kara” drīzas beigas, visticamāk, tomēr nav gaidāmas.
