"Visdrīzāk "Brexit" notiks. [Britu] parlaments premjeram ir uzlicis pienākumu lūgt pagarinājumu, bet izskatās, ka tas tiks ignorēts. Briseles gaiteņos lielākā sāpe ir par Īriju - viņi negrib "cieto robežu" [ar Ziemeļīriju]. Nākamās nedēļas beigās tiks pieņemts galīgais lēmums. [Lielbritānijas premjers Boriss] Džonsons ir ļoti abrazīva un dinamiska tipa politiķis. Ja viņam izdosies panākt līgumu, tā viņam būs milzīga uzvara. Ja ne - visas "Brexit" nelaimes tiks karinātas virsū. Mediji par viņu rada nepareizu priekšstatu - viņš nav jampampiņš, bet ļoti jaudīgs politiķis," uzskata Ijabs.
Deputāts arī norādīja, ka britu izstāšanās ietekmēs arī nākamā gada ES budžetu, kurā Lielbritānija bija viena no lielāko iemaksu veicējām. Tādēļ šobrīd nav zināms kopējais naudas apjoms, bet var prognozēt, ka nākamā gada pavasarī - martā, aprīlī - budžets jau būs pieņemts. Ijabs atgādināja, ka Latvijas prioritātes ES nākamajā daudzgadu budžetā ir kohēzija un pētniecība.
KONTEKSTS:
Īrijas un Lielbritānijas premjerministri ir gatavi strādāt līdz pēdējam brīdim, lai panāktu vienošanos par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Par to paziņojis Īrijas premjers Leo Varadkars. Arī Īrijas ārlietu ministrs norādījis, ka "Brexit" sarunās pilnīgs strupceļš pagaidām vēl nav sasniegts. Tikmēr no Eiropas Savienības puses izskan ziņas, ka "Brexit" sarunas varētu ļaut pagarināt līdz nākamā gada jūnijam.
Vienlaikus triecienu izredzēm apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona piedāvāto izstāšanās plānu devusi Vācijas kanclere Angela Merkele, kas Džonsonam privātā telefonsarunā esot apgalvojusi, ka vienošanās uz britu premjera noteikumiem esot pārliecinoši maz ticama, bet Ziemeļīrijai būtu jāpaliek Eiropas Savienības vienotajā muitas zonā. Daunungstrītas pārstāvji šādu prasību izpildi nosaukušas par neiespējamu gan tagad, gan jebkad nākotnē.
Šobrīd Lielbritānijas dalība ES ir pagarināta līdz 31. oktobrim.
