Ijabs sacīja, ka ir jābūt arī uzmanīgiem un visu laiku jāatgādina, kas notiek Ukrainā, pretējā gadījumā, karam ieilgstot, atsevišķiem politiķiem sāk šķist, ka karš pārvēršas par fona troksni.

Ijabs piebilda, ka, neskatoties uz atsevišķu Eiropas Savienības valstu prokrievisko nostāju, kopumā valstis ir vienotas un jau lemj par sestās sankciju paketes ieviešanas. "Eiropas Savienības vienotība patiesībā pieaug. Cits jautājums, ka esam nonākuši līdz sestakai sankciju kārtai, kurai vajadzētu ietvert naftas un gāzes embargo, bet tas ir ļoti sensitīvs jautājums visiem, jo ir valstis, kas ir prokrieviskas," skaidroja Ijabs.

Deputāts pauda bažas – karam turpinoties, daudziem tas var kļūt par "normālu fona troksni".

Viņš uzsvēra, ka Eiropas Parlamenta funkcija šobrīd ir teikt, ka pie tā nevar pierast un uzskatīt par normālu uzvedību.

Ijabs gan atzina, ka, lai arī Ukraina ir jāatbalsta vairāk, to nevarot izdarīt zibenīgi. Deputāts uzsvēra, ka pie tā strādājot arī Eiropas Komisija.

"Mēs katru dienu šodien maksājam šim agresoram, kurš nodarbojas ar genocīda darbībām Eiropā. Tā ir lieta, kas ir jāpārtrauc, ka mēs ar naftu un gāzi maksājam šai vardarbības mašīnai," uzsvēra Ijabs.

Runājot par lietām, ko Eiropa Ukrainas atbalstam varētu darīt vairāk, Ijabs uzsvēra reparācijas, kas pēc kara Krievijai būtu jāmaksā.

"Pēc šī konflikta jādara viss, lai Krievija samaksātu. Ukrainas iekšzemes kopprodukts varētu kristies par 50%," piebilda deputāts.

Ijabs uzsvēra arī iesaldētos Krievijas aktīvus, kas pašlaik atrodas Eiropas bankās. "Tur ir jautājams, vai to var izmaksāt reparācijās (..). Šobrīd vēl esam patālu no tā, bet jādara viss, lai tas pienāktu ātrak," sacīja deputāts.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.