Igaunijas valdība uzskata, ka valsts ir gatava pieņemt ierobežotu bēgļu skaitu, kurā atspoguļotos Igaunijas iekšzemes kopprodukta un iedzīvotāju īpatsvars attiecībā pret citām Eiropas Savienības valstīm. Attiecīgi valdības nostāja ir pret obligātajām kvotām.
Ministru starpā arī valda viedoklis, ka ir svarīgi piedāvāt vietējo atbalstu un palīdzēt ES dalībvalstīm, kurās ir lielākā bēgļu plūsma no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, kā arī jācīnās pret cilvēku kontrabandu.
Lai vienotos par šādu nostāju, Igaunijas parlamentam bija nepieciešamas trīs stundas. Tagad šo lēmumu nepieciešams apstiprināt parlamentā, kas šo jautājumu sāks apspriest 12.jūnijā. Tas notiks vēl pirms diskusijas starp Eiropas tieslietu un iekšlietu ministriem, kas paredzēta 16.jūnijā.
Jau ziņots, ka bēgļu skaits ES šogad sasniedzis 100 tūkstošus. Salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pagājušajā gadā, šis skaits ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara arī kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem, un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
Pērn vien Eiropā ieradās vairāk nekā 200 tūkstoši bēgļu, bet šogad jau 45 tūkstoši. Eiropas Komisija rosinājusi ES dalībvalstīm kopumā divos gados uzņemt 40 000 bēgļu, Latvijai būtu jāuzņem 737 bēgļi, Lietuvai – 710, bet Igaunijai - pat 1064.