Kadajs ilgus gadus vadījis Igaunijas Veselības departamenta neatliekamās palīdzības nodaļu, viņa pārziņā bijusi arī vakcinācijas kampaņu rīkošana. Tagad viņš ir Igaunijas tieslietu kancleres (Latvijas tiesībsargam līdzīgs amats) padomnieks.
“Nedomāju, ka vakcinēto personu skaitu vajadzētu izvirzīt par pašmērķi. Mēs varam vakcinēt visus jauniešus, bet ja nebūs vakcinētas riska grupas, tad slimība agri vai vēlu nonāks arī līdz tām,” intervijā radio raidījumam “Vikerhommik” atzina Kadajs.
Pēc viņa domām, jāmēģina saprast iemeslus, kāpēc daudzi Igaunijas iedzīvotāji, it sevišķi vecākās paaudzes ļaudis, nevēlas vakcinēties pret Covid-19. Kadajs uzskata, ka to ietekmē arī cilvēku uzvedības psiholoģija, sabiedrības brieduma līmenis un vēsturiskais fons.
Viņš norāda, ka padomju laikā vakcinācija pret dažādām slimībām bija obligāta, bet tagad cilvēki izmanto savu brīvību atteikties no potēšanās.
Kadajs arīdzan secina, ka cilvēku gatavība vakcinēties ir atkarīga no viņu uzticēšanās valsts varai. Citās valstīs, kur vakcinācija pret Covid-19 notiek raitāk, ir arī augstāks uzticības līmenis sabiedrībā.
Igaunijā pašlaik pret Covid-19 ir vakcinējušies 750 000 no 1,33 miljoniem iedzīvotāju.
Aizvadītās diennakts laikā Igaunijā reģistrēti 687 jauni inficēšanās gadījumi (72% no šiem cilvēkiem nebija vakcinējušies). Diennakts laikā ar Covid-19 mirušas divas sievietes, 77 un 99 gadus vecas, ziņo ERR.ee.
