Panorāma

EBU kritizē sabiedrisko mediju koncepciju

Panorāma

Aleksejs Loskutovs kritizē KNAB komunikāciju

Latvijā grib mediju ombudu, Igaunijā tāds jau ir

Igaunijas sabiedrisko mediju ombuda pamatā - neatkarība

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Viena no iecerēm, kas saistīta ar Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārvaldības reformām, ir radīt jaunu institūciju – sabiedrisko mediju ombudu. Tās uzdevums – būt neitrālam vidutājam starp TV un radio programmu veidotājiem un to visplašāko auditoriju, kas patērē televīzijas un radio piedāvāto saturu. Ombuda ideja būs jaunums Latvijas mediju vidē.

Galvenais ir palikt neatkarīgam

Igaunijas televīzijas skatītāji un radioklausītāji viena mēneša laikā uzraksta vairākus desmitus sūdzību par mediju, redakciju un žurnālistu darbu. Tās tālākai izskatīšanai nonāk pie mediju ombuda.

Tā ir institūcija, kas specializējas tieši ētikas strīdu izskatīšanā.

Vērtējot to, kā strādā ERR jeb Igaunijas sabiedriskais medijs, kur apvienoti gan sabiedriskie televīzijas, gan radiokanāli,

ombudam galvenais palikt neatkarīgam starp mediju un tā auditoriju.

To vairākkārt uzsver Igaunijas sabiedrisko mediju ombudsmens Tarmu Tammerks. Viņš ir žurnālists ar 20 gadus ilgu karjeru, kuras laikā bijis gan korespondents, gan redaktors. Tagad jau deviņus gadus vada ombudu.

„Ombuda institūcija ir nozīmīga, īpaši sabiedriskajam medijam,” saka Tammerks. „Publika no sabiedriskā medija gaida daudz. Politiķi no sabiedriskā medija gaida daudz. Visplašākā auditorija gaida daudz. Ikviens zina, kā jāstrādā sabiedriskam medijam, jo tas taču tiek uzturēts no mūsu pašu naudas!” viņš ieskicē dilemmas.

Palīdz sabiedriskajam medijam kļūt kvalitatīvākam

Viens no skaļākajiem skandāliem, kur nesen ombuds iesaistījās, bija valdošās reformu partijas līdera premjera Tāvi Reivasa dusmas uz Tallinas TV, kuru bieži min kā tādu, kas simpatizē opozīcijā esošā Tallinas mēra Edgara Savisāra centristiem.

Premjers paziņoja, ka telekanāls turpmāk tiek izraidīts no valdības preses konferencēm. „Iemesls, ko viņš minēja - Tallinas televīzijai ir tāds mūždien neapmierināts skatījums un ka tā nav objektīva un tā tālāk. Bet tad daudzi Igaunijas telekanāli, daudzi laikraksti un ombuds – visi viņi mūs aizstāvēja. Tallinas televīzijai ir nacionālā raidīšanas atļauja. Valsts mums šo atļauju ir piešķīrusi, un premjeram nav tiesību kādam aizliegt  ierasties valdības  preses konferencēs, bet pārējiem pateikt – „Lūdzu, jūs esat laipni gaidīti!”” tagad stāsta Tallinas TV žurnāliste Līza Epro.

Tādā veidā tika panākts, ka akreditāciju Tallinas TV atjaunoja.

Divi ombuda pamatpienākumi – izvērtēt no publikas ienākošās sūdzības un sekot, vai sabiedriskais medijs ievēro labas žurnālistikas prakses standartus.

„Ombuds, piemēram, var palīdzēt noņemt politisko spiedienu. Dažkārt kāda partija pasaka  - sabiedriskie mediji nosveras par labu labējam spārnam vai par labu kreisajam,” saka Tammerks. „Tad galvenais redaktors vai valdes priekšsēdētājs parasti aizstāvas, sakot: „Nē – mēs esam izlīdzsvaroti! Ar mums viss kārtībā!” Bet - ir ļoti labi, ja ir ombuds, kurš iesaistās un pasaka –  „Es esmu neatkarīgs tiesnesis, mediju tiesnesis, kas redz un analizē – vai šīs lietas ir balansā vai nav”. Šī ombuda neatkarība ir ļoti svarīga.

Ja publika ombudu uztver kā neatkarīgu, tas palīdz celt uzticamību sabiedriskajam medijam. Tas noņem kritiku, kas citādi paliktu gaisā un kā pa apli atkārtotos atkal un atkal,” saka Tammerks.

Igaunijas sabiedriskās televīzijas žurnāliste Marija-Anna Rohemā atzīst – ombuds viņai ļoti palīdzējis stāstā par kādas firmas bankrotu, kur bijuši iesaistīti arī politiķi. „Pēc tam, kad stāsts nonāca ēterā, es saņēmu vēstuli no kādas politiķes, kurai mans stāsts nepatika. Viņai nepatika šī stāsta sākums. Nepatika, ka es biju pateikusi dažādas lietas par iepriekšējiem gadījumiem. Viņas uzskats bija, ka tiesā visas apsūdzības bijušas kliedētas. Es to arī izstāstīju savā stāstā. (..) Bet – biju izstāstījusi arī priekšvēsturi, un  viņa bija nedaudz satrakojusies par to,” sacīja Rohemā.

Žurnāliste meklēja palīdzību pie ombuda, kurš atzina, ka sūdzība nebija pamatota. Argumentus var saņemt ne tikai iesaistītās puses, bet jebkurš interesents, jo ombuds par konkrētām sūdzībām un mediju pratību regulāri informē speciāli ombudam atvēlētā radioraidījumā.

Nopeļ ideju, ka ombudam ir tiesības atlaist žurnālistu

„Dažkārt cilvēki saziņā ar ombudu saka – „Izmeklējošais žurnālists veido par mani programmu, tā visa būs pilna ar meliem! Lūdzu apturiet šo programmu! Jums tas nekavējoties jāizdara, jo žurnālists rīkojas ļoti neētiski!”” atzīst Tammerks.

„Un tad es saku – „Esmu diezgan drošs par to, ka žurnālists rīkojas ētiski, jo viņš ir sabiedriskā medija žurnālists. Mums ir ētikas noteikumi”. Diezgan tipisks ir  gadījums, kad cilvēki, kuri raidījumos saņem kritiku, bēg prom un atsakās runāt telekameras priekšā. Tad sanāk, ka 15 minūšu izmeklējošās žurnālistikas stāstā  galvenais tēls ir pazudis. Mēs redzam tikai viņa foto. Tad pēc raidījuma šī persona sūdzas, ka stāstā nebijis līdzsvara: „Mani kritiķi runāja 12 minūtes! Bet no manis tikai atreferēja vienu manu 20 sekunžu garu e-pastu!” Tad ombuds izmeklē – vai žurnālists ir izdarījis visu, lai dabūtu to cilvēku kameras priekšā. Jo dažkārt cilvēki patiešām nevar atnākt uz interviju. Jūs nedrīkstat pateikt – „Lūdzu, esiet šeit divu stundu laikā!” Bet, ja žurnālists ir devis pietiekamu laiku, piedāvājis dažādas tikšanās iespējas, tad beigās ombuds secinās – te nav bijis nekāda žurnālistikas ētikas pārkāpuma!” norāda Tammerks.

Ombuds gan neizskata juridiskus strīdus, un tam nav tiesību iejaukties publikāciju saturā, pirms tās nonākušas ēterā.

Atšķirībā no tās ieceres, kāda tapusi Latvijā, ombudam nav arī tiesību atbrīvot no darba kādu no medija darbiniekiem, kurš pieļāvis pārkāpumus.

„Es nedomāju, ka tā ir laba ideja. Es domāju, ka ombudam ir jāpaliek kā starpniekam un nav jābūt iesaistītam piemēram administratīvā spriešanā par darbiniekiem. Tas ir atkarīgs no redaktora, no galvenā redaktora un no valdes, kas darbojas sabiedriskā medija vadībā,” atzīst Tammerks.

Turpretim Latvijā tapušajā projektā ombuds vairs netiktu uztverts kā neitrāls vērtētājs. Līdz ar to zaudētu sava amata lielāko vērtību – uzticamību gan no sabiedriskā medija, gan sabiedrības puses.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti