Jāņem vērā, ka pirms gada Covid-19 izplatības līmenis Baltijas valstīs bija daudz mazāks nekā pašlaik. Piemēram, pagājušā gada septembra sākumā, kad “Baltijas burbulis” pārstāja darboties, 14 dienu kumulatīvais inficēšanās gadījumu skaits Lietuvā bija 16 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā – 15 uz 100 000 iedzīvotāju. Pašlaik attiecīgais rādītājs Lietuvā ir 597 uz 100 000 iedzīvotāju, bet Igaunijā – 355 uz 100 000 iedzīvotāju.
Cita veida burbulis
Lai gan pašlaik situācija visās trīs valstīs vēl ir tālu no vēlamā, Igaunijas Ārlietu ministrija būtu gatava rosināt diskusijas par “Baltijas burbuļa” atjaunošanu.
Savu nodomu lūgt mandātu valdībai sākt sarunas ar Baltijas kaimiņiem Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa atklāja Igaunijas sabiedriskajai televīzijai. Viņa skaidroja, ka šādās konsultācijās vēlas saprast, kā uz to raugās Latvijā un Lietuvā, jo visās trīs valstīs kļūst arvien vairāk cilvēku, kas ir vakcinēti pret Covid-19.
Taču tas nenozīmē, ka Igaunijas plānos ir atjaunot tādu brīvas ceļošanas burbuli, kāds bija spēkā pērn.
“Mūsu ideja nav atgriezties pie tāda paša Baltijas burbuļa, kā pagājušajā gadā, jo tas nav iespējams – spēkā ir jauni Eiropas Savienības noteikumi, vienāda attieksme pret visām dalībvalstīm, taču mēs gribam atrast veidus, kā uzlabot informācijas apriti, koordinēšanu un saiknes tieši starp Baltijas valstīm,” sarunā ar LTV stāsta Igaunijas ārlietu ministres vietnieks Mārts Volmers.
“Piemēram, lai visās trīs Baltijas valstīs nosacījumi tiem, kuri ir vakcinēti, būtu vienādi, lai nevajadzētu palikt pašizolācijā, ceļojot no vienas Baltijas valsts uz citu. Otrkārt, mēs varētu vienoti atzīt vakcinācijas digitālo sertifikātu.
Mēs tagad esam zem Eiropas Savienības kopējā Zaļā ceļošanas sertifikāta lietussarga, bet vienlaikus katrs attīstām savus nacionālos sertifikātus. Mēs varētu sākt tos lietot, lai cilvēki varētu sākt ceļot Baltijas valstu robežās, vēl pirms ir sākusi darboties visas Eiropas Savienības kopējā sistēma.”
Galvenais mērķis ir iedzīvotāju vakcinācija
Latvija un Lietuva igauņu idejas pagaidām vērtē atturīgi. Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte paudusi, ka pašlaik labi jāapsver, kam veltīt vairāk spēku.
“Es uz to skatos no praktiskā ieviešanas viedokļa, tas ir – vai mums patiešām būs vajadzība pēc šāda burbuļa.
Visām Eiropas Savienības valstīm tagad ir vienāds mērķis: pēc iespējas ātrāk vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku, lai iedzīvotāji varētu vairāk ceļot un pārvietoties ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā, un varbūt vasaras beigās arī atpūsties citur.
Lai tas notiktu, tiek gatavoti risinājumi Zaļā sertifikāta formā. Tāpēc tagad ir grūti pateikt, cik efektīvs praksē būtu Baltijas burbulis.”
Arī Latvijas Ārlietu ministrijā norāda, ka šobrīd šis jautājums Latvijas valdībā nav apspriests, taču vispirms ir jāstrādā, lai vakcinētu pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, kas būs noteicošais faktors drošai un brīvai kustībai arī starp Baltijas valstīm.