Ilvess savā "Twitter" lapā atgādināja, ka pirmdien aprit 64 gadi, kopš "Iekšlietu tautas komisariāts (NKVD) izrāva vairāk nekā 20 tūkstošus igauņu no viņu mājām un izsūtīja lopu vagonos uz Sibīriju".
"Igaunija vēl arvien gaida atvainošanos no tās, kas apgalvo, ka ir PSRS tiesību pārmantotāja pārējās lietās," rakstīja Ilvess.
Igaunijā pirmdien notiek 1949.gada deportāciju upuru piemiņas pasākumi. Pie ēkām ir izkārti valsts karogi pusmastā, un pilsētās notiek piemiņas dievkalpojumi.
Pirmdienas vakarā pēc Jaunatnes apvienību savienības, Studentu pārstāvniecību savienības un akadēmisko organizāciju iniciatīvas Tallinas, Tartu, Pērnavas un citu pilsētu laukumos tiks aizdegtas tūkstošiem svecīšu, pieminot deportāciju upurus.
1949.gada 25.martā operācijas "Priboj" ("Krasta banga") gaitā no Igaunijas tika izsūtīti uz Sibīriju vairāk nekā 20 tūkstoši cilvēku. Deportācija tika veikta pirms 1949.gadā paredzētās masveida kolektivizācijas, un par tās upuriem kļuva galvenokārt lauku iedzīvotāji, tostarp sievietes un bērni.
Tā bija otrā masveida deportācija Igaunijā. Pirmajā deportācijā 1941.gada 14.jūnijā tika izsūtīti apmēram 10 tūkstoši cilvēku - galvenokārt bijušie valsts ierēdņi, militārpersonas, garīdznieki, inteliģences pārstāvji, un viņu tuvinieki.
Abas deportācijas Igaunijā notika vienlaikus ar deportācijām Latvijā un Lietuvā.
Deportācijas Igaunijā ir atzītas par noziegumiem pret cilvēci, kuriem nav noilguma. Pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā tika notiesāti vairāki deportāciju dalībnieki, galvenokārt to izpildītāji. Apsūdzētajiem viņu lielā vecuma un vājas veselības dēļ lielākoties tika piespriesti nosacīti sodi.
