ĪSUMĀ:
- Par demisiju paziņoja līdzšinējais Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.
- Premjers atkāpies pēc Iekšējās drošības dienesta veiktās kratīšanas.
- Korupcijas skandālā iesaistīti vairāki politiķi.
- Igaunijas konstitūcija nosaka, ka premjera atkāpšanās nozīmē visa ministru kabineta demisiju.
- Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida piedāvājusi nākamo valdību vadīt opozīcijā esošās Reformu partijas priekšsēdētājai Kajai Kallasai.
Igaunijas premjers Jiri Ratass paziņojis par demisiju
Igaunija trešdien piedzīvojusi krasas politiskās pārmaiņas. Agri no rīta par demisiju paziņoja līdzšinējais premjerministrs Jiri Ratass, kura vadītā Centra partija ir ierauta korupcijas skandālā.
"Politikā ir jāizdara ļoti grūtas izvēles, lai atrisinātu sarežģītas situācijas. Pašreizējā situācijā esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no premjerministra amata. Lēmumu pieņēmu pēc konsultācijām ar Centra partijas vadību un parlamenta frakciju, kā arī tuvākajiem kolēģiem. Bija iespējami dažādi risinājumi, bet tikai viens no tiem ir pareizs," žurnālistiem sacīja Ratass.
Viņš pauda pārliecību, ka varas iestādes veiks savu darbu profesionāli un noskaidros patiesību šajā lietā, un uzsvēra, ka nav bijis informēts par apšaubāmajiem darījumiem ar "Porto Franco".
"Neskatoties uz politiskās atbildības uzņemšanos, es ar pilnīgi mierīgu prātu varu teikt, ka es kā premjerministrs neesmu pieņēmis nevienu pašu ļaunprātīgu vai apzināti nepareizu lēmumu," sacīja Ratass.
Ratass bija spiests atkāpties pēc tam, kad otrdien parādījās informācija, ka Igaunijas Iekšējās drošības dienests ir veicis kratīšanu valsts kredītu garantiju aģentūras "KredEx" birojā saistībā ar aizdomām par korupciju, piešķirot 39 miljonu eiro lielu aizdevumu uzņēmumam "Porto Franco" Tallinas ostas rajona attīstīšanai.
Ģenerālprokuratūras vadītajā izmeklēšanā aizdomās turamā statuss piemērots Centra partijai un tās nu jau bijušajam ģenerālsekretāram Mihailam Korbam, finanšu ministra padomniecei Kersti Krahtai no Igaunijas Konservatīvās tautas partijas un uzņēmējam Hillaram Tederam, kura dēlam pieder uzņēmums "Porto Franco". Tederu tur aizdomās par kukuļdošanu, bet Krahtu – par tirgošanos ar ietekmi, vēsta ziņu aģentūra BNS. Vēl divu aizdomās turamo vārdi nav atklāti.
Lietas materiālos teikts, ka Teders un Korbs vienojušies, ka Teders ziedos Centra partijai miljonu eiro, bet "Porto Franco" no "KredEx" saņems aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem. Aizdevumu palīdzēt saņemt solījusi Krahta. Ratasa vadītā valdība septembrī atbalstīja kredīta piešķiršanu "Porto Franco".
Teders pērn pirms un pēc kredīta piešķiršanas dēla uzņēmumam Centra partijai noziedojis kopumā 120 tūkstošus eiro.
“Aizdomas, par kurām vakar paziņoja Ģenerālprokuratūra, vēl nenozīmē, ka kāds noteikti ir vainīgs, taču tās neizbēgami met nopietnu ēnu visām iesaistītajām pusēm. Atkāpjoties no amata, es dodu iespēju izgaismot visus apstākļus un panākt skaidrību. Tā šķiet vienīgā pareizā rīcība, lai saglabātu politisko un sabiedrisko mieru,” sacīja Ratass.
Spriež par nākamās valdības aprisēm
Igaunijas konstitūcija nosaka, ka premjera atkāpšanās nozīmē visa ministru kabineta demisiju. Visticamāk, ka Ratass turpinās pildīt premjera pienākumus līdz brīdim, kad tiks izveidota jauna valdība.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida ir izmantojusi sev piešķirtās pilnvaras un piedāvājusi nākamo valdību vadīt opozīcijā esošās Reformu partijas priekšsēdētājai Kajai Kallasai.
Kaljulaida uzsvēra, ka partijai, kas iepriekšējās parlamenta vēlēšanās saņēma vislielāko vēlētāju atbalstu, jādod iespēja parādīt, ka tā var izveidot darboties spējīgu valdību.
Reformu partijas līderei šāda iespēja tika dota arī pēc 2019. gadā notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās uzvarēja Reformu partija, taču toreiz Kallasas mēģinājums bija nesekmīgs.
Kallasa pirms tikšanās ar Kaljulaidu paziņoja, ka Reformu partija vēlas izveidot strādāt spējīgu valdību. Viņa esot gatava runāt par valdības veidošanu ar visiem pārējiem parlamentā pārstāvētajiem spēkiem, izņemot EKRE. Tas neesot iespējams, jo Reformu partija un EKRE aizstāvot nesavienojamas vērtības.
Kallasa arī norādīja, ka nekur nav pazudusi līdz šim valdījušās koalīcijas vēlme turpināt darbu kopā.
Centra partijas priekšēdētāja vietniece Mailisa Repsa sacīja, ka partija ir ieinteresēta izveidot koalīciju ar Reformu partiju, bet tikai tādā gadījumā, ja tajā strādātu arī partija “Tēvzeme”. Šādai koalīcijai būtu 71 no 101 deputātu vietas parlamentā. Viņa piebilda, ka tādā gadījumā premjera amats pienāktos Reformu partijas līderei Kallasai.
Repsa nenoraidīja iespēju, ka Reformu partija varētu mēģināt saglabāt koalīciju ar EKRE un “Tēvzemi”. Vienlaikus viņa neslēpa, ka sastrādāties ar EKRE bijis ļoti sarežģīti, jo koalīcijas partneriem nācās ciest no partijas līderu Marta un Martina Helmu regulārajiem skandalozajiem izteikumiem. Partijas vicelīderis Marts Helme novembrī bija spiests atstāt iekšlietu ministra krēslu pēc tam, kad viņš apšaubīja ASV prezidenta vēlēšanu godīgumu.
EKRE priekšsēdētājs Martins Helme žurnālistiem sacīja, ka vēl no trešdienas rīta Centra partija esot vēlējusies saglabāt līdzšinējo koalīciju, bet dienas gaitā šī vēlme esot krietni mazinājusies.
