LTV: Viens no tematiem šajā prezidentu tikšanās reizē bija sabiedrības drošība. Nav noslēpums, ka Baltijas valstis tiek uzskatītas par vienu no vājajiem posmiem Eiropas drošībai. Vai šī tēma arī tika apspriesta?
Kersti Kaljulaida: Mēs to pieminējām. Tas ir higiēnas jautājums, ka mēs sevi aizsargājam un parliecināmies, ka mūsu atturēšanas spējas ir atbilstošas vajadzībām. Ir diezgan skaidrs, ka mums ir neprognozējams kaimiņš, tāpēc
mums jādara viss, lai otra puse nedomātu, ka NATO klātbūtnei Baltijas valstīs nav nozīmes.
Paliekot pie Krievijas tēmas - ir jauni atklājumi Skripaļa lietā. Igaunija kopā ar citām valstīm pagājušajā vasarā jau izraidīja Krievijas diplomātus, bet tagad Lielbritānija pieprasa papildu sankcijas. Vai Igaunija būtu gatava vērst papildu sankcijas?
Es domāju, ka ir svarīgi apdomāt šādu soda mēru, kas būs mērķēts uz tiem cilvēkiem un organizācijām, kas ir vainīgi. Tajā pašā laikā es jūtu, ka ir svarīgi paturēt prātā, ka Krievijas pilsonisko sabiedrību nevajag saistīt ar viņu valdību.
Vai jūs uzskatāt, ka Baltijas valstu nostāja pret Krieviju ir saskaņota, vai tai vajadzētu būt vairāk vienotai? Piemēram, par to, kā reaģēt uz tādu gadījumu kā Skripaļa saindēšana.
Mums ir līdzīgi uzskati par šo situāciju, un mūsu vēstījumi visos jautājumos ir ļoti līdzīgi. Vai arī mēs tos sniedzam kopa - kā tas bija ASV prezidenta Donalda Trampa satikšanas laikā.
Runājot par krievu pilsonisko sabiedrību, jūs izvēlējāties pārcelt savu biroju uz Narvu...
Tā ir igauņu pilsoniskā sabiedrība, nevis krievu. Narva ir Igaunija. Tur dzīvo cilvēki, kas mīl Igauniju, un viņi ir ļoti vīlušies, kad žurnālisti saka, ka viņi mīl Igauniju mazāk, jo viņi runā krievu valodā.
Bet runājot par šo lēmumu, kā jūs to pieņēmāt un kā jums tur gāja?
Es tur pavadīju 10 dienas un domāju, ka ir vērtīgi būt arī citās Igaunijas daļās. Un es esmu bijusi arī citur - nedēļu strādāju no Tartu, arī no Otepē. Tikai tas netiek atspoguļots medijos. Un es plānoju turpināt.
Tā bija laba iespējai Narvas cilvēkiem parādīt, ko viņi domā un kā viņi dzīvo, un ka viņi arī ir igauņi kā visi pārējie.
Tas bija galvenais vēstījums.
Jums nākamgad ir vēlēšanas, un jums ir elektroniskā balsošana, kas nereti tiek saistīta ar vēl lielākiem drošības riskiem. Ko Igaunija dara, lai aizsargātu demokrātiju?
Es nesaprotu, kāpēc elektroniskā balsošana vienmēr tiek saistīta ar augstāku risku. Patiesībā risks ir zemāks. Pirmkārt, ar elektronisko balsošanu ir bezjēdzīgi pirkt balsis. Vienmēr dzirdam baumas, ka kāds ir nopircis kāda balsi un tad viņiem ir jānofotgrafē viņu biļetens, un tad viņiem samaksā. Elektroniskajā balsošanā tas nav iespējams, jo balsis var noņemt un samainīt.
Elektroniskā balsošana ir arī drošāka par balsošanu pa pastu, jo pa pastu tu nosūti biļetenu - nav zināms, vai aizpildīji to pats vai kāds cits. Un tad tu nesaņem nekādu atbildi par to, vai balss ir ieskaitīta. Elektroniskajā balsošanā atbilde ir tūlītēja un balsot var no jebkuras pasaules malas.
Bet ņemot vērā ārējo spēku iejaukšanos citu valstu velēšanas, vai jūs baidāties, ka varētu iejaukties arī jūsu vēlēšanās?
Baidīties nav pareizais vārds. Es domāju, ka mums vienmēr jābūt možiem, ka ir kiberdrošības riski un tas neattiecas tikai uz valsts iestādēm. Visiem jārūpējas par savu digitālo identitātes drošību. Igaunijai ir vesela paaudze ar cilvēkiem, kuriem ir šāds ieradums, tāpēc mēs zinām, kā sargāt sevi.
Mans pēdējais jautājums, varbūt nedaudz retorisks, bet mums Latvijā daudzi runā par to, ka Igaunijā viss ir labāk. Kāpēc, jūsuprāt, mums ir tāds ideālistisks skatījums uz kaimiņu?
Es nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Bet es vienmēr saku, ka man patīk Latvijas pludmales, man patīk latvieši, jūsu prezidents man ir labs draugs. Jāsaka arī, ka Latvijas alus ir ļoti labs, kad esmu šeit, dzeru "Valmiermuižu". Cilvēki ir ļoti draudzīgi. Ekonomika attīstās veiksmīgi.
Tāpēc jālepojas par sevi, nevis jādomā, ka kāds ir labāks. Lepojieties ar sevi!
