Kaljulaidai šī bija pirmā vizīte jaunajā amatā Briselē, un sarunās ar NATO vadītāju abas puses skāra gan Igaunijas ieguldījumu aliansē, gan Baltijas drošības jautājumus kopumā.
Igaunija patlaban ir viena no retajām NATO dalībvalstīm, kas izpilda alianses prasību atvēlēt divus procentus iekšzemes kopprodukta aizsardzības nolūkiem. Gan šo ieguldījumu, gan citus, tajā skatā Kiberdrošības izcilības centra darbību, kas atrodas Tallinā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, tiekoties ar Igaunijas prezidenti Kersti Kaljulaidu.
Viņš arī atgādināja, ka NATO pieturas pie Varšavas samitā pieņemtā lēmuma izvietot papildu NATO spēkus Polijā un Baltijas teritorijā, tajā skaitā Igaunijā, kur kaujas grupu vadīs Lielbritānija.
Igaunijas prezidente norādīja, ka šā brīža politiskā vide un notiekošais pie Baltijas robežām liek vēlreiz novērtēt iespēju būt NATO sastāvā.
„Ir brīnišķīgi šeit redzēt, cik vienotas NATO valstis ir laikā, kad pasaule ap mums ir radījusi tik daudz draudu. Tas, kā NATO allaž uz mūsu bažām ir atbildējusi, ir ļoti iedrošinoši. Varšavas samits vēlreiz ļoti skaidri fokusējās uz NATO kolektīvo aizsardzību, un tagad mums mierīgi un noteikti ir jāīsteno tur viss nolemtais. Pats galvenais ir nebaidīties, un mums nav bail,” sacīja Igaunijas prezidente.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka alianse ir ņēmusi vērā Krievijas pieaudzētos militāros muskuļus un tieši tāpēc ir nolēmusi izvietot spēkus Polijā un Baltijā.
Viņš arī minēja, ka Igaunijas gadījumā NATO arī varēs labi sadarboties ar Eiropas Savienību, un tas notiks, ņemot vērā milzīgo propagandas spiedienu, ko patlaban izvērš Kremlis.
„Mēs visi trīs apmainīsimies ar informāciju, taču ir arī jāsaprot, ka pati pirmā un visspēcīgāk uz šiem apdraudējumiem var atbildēt pati dalībvalsts, jo tā pati ir vistuvāk šim izaicinājuma, tā zina valodu un sociālo kontekstu. NATO un Eiropas Savienība var palīdzēt ar atbalstu, koordinēt darbības, palīdzēt ar faktiem un skaitļiem, un to mēs noteikti darīsim, taču mēs arī ticam, ka, saskaroties ar propagandu, mēs ar to neatbildam, jo mēs ticam brīvai un domājošai sabiedrībai,” sacīja Jenss Stoltenbergs.
“No mūsu puses tātad būs fakti, nevis pretpropaganda, atklātas debates, kurās piedalās visi un galdā - fakti. Patiesība ir labākais veids, kā cīnīties pret sagrozītu informāciju un propagandu,” sacīja Stoltenbergs.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida Briselē apmeklēja arī Eiropas Savienības institūcijas. Jau nākamajā vasarā Igaunija pirmo reizi vēsturē vadīs arī Eiropas Savienības prezidentūru.
