Intervijā Igaunijas radio Kallasa piektdien norādīja, ka Krievijas elites asā reakcija uz šiem aicinājumiem parāda, cik tas ir efektīvs sankciju instruments.
Igaunijas valdība ceturtdien nolēma, ka no 18. augusta aizliegs iebraukšanu valstī Krievijas pilsoņiem, kuriem ir Igaunijas izsniegta Šengenas zonas vīza, kā arī ierobežos vīzu izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.
"Jāsaprot, ka tikai 10% Krievijas iedzīvotāju ceļo uz ārzemēm, un tieši šie cilvēki, galvenokārt no Maskavas un Sanktpēterburgas, ir tie, kuru viedoklis ir svarīgs," uzsvēra Kallasa.
Kā piemēru premjere minēja bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva personīgo uzbrukumu viņai tviterī.
"Tas parāda, ka tas ir Ahileja papēdis. No tā viņi tiešām baidās, tāpēc tas ir efektīvi," norādīja Igaunijas premjere.
Runājot par ieceļošanas ierobežojumiem un vīzām, Kallasa pievērsa uzmanību arī nevienlīdzīgajam sloga sadalījumam.
"Eiropa ir aizliegusi gaisa satiksmi no Krievijas uz Eiropu. Tas nozīmē, ka vienīgais veids, kādā krievi var tikt uz Eiropu, ir caur trīs valstīm - Somiju, Igauniju un Latviju.
Tāpēc nav īsti godīgi, ka visas citas Šengenas zonas valstis izdod šīs vīzas, bet mēs trīs patiesībā iznesam visu slogu," norādīja Kallasa.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Čehija piektdien paziņojusi, ka bloka nākamās sankcijas pret Krieviju varētu ietvert vispārēju aizliegumu izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem.
Arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka ES līmenī ir jālemj par Šengenas tūrisma vīzu izsniegšanas pārtraukšanu Krievijas pilsoņiem, tādējādi pastiprinot pret Krieviju vērstās sankcijas.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
