Viņš paskaidroja, ka pati Kaljuranda to arī apzinās. Ja viņai nebūtu izredžu kļūt par Igaunijas prezidenti, tad nebūtu atkāpusies no ministres amata.
Pettai minēja divus uzdevumus, kas būtu jāprot Igaunijas prezidentam. Pirmais no tiem – jārunā ar tautu, tostarp par politiku, paskaidrojot, kas tajā notiek. Otrkārt, prezidentam ir jābūt zinošam ārpolitikā. Gan ar vienu, gan ar otru uzdevumu Kaljuranda spēj tikt galā, pauda Pettai.
Turklāt Kaljuranda prot gan igauņu, gan krievu valodu, kas arī ir svarīgi Igaunijā.
Pettai pieļāva, ka Kaljurandai var būt nepieciešamais politiskais atbalsts, lai kļūtu par Igaunijas prezidenti. Elektoru padomē, kurā ir gan valsts parlamenta deputāti, gan pašvaldību pārstāvji, Kaljurandi varētu atbalstīt tie, kam ir apnikusi Reformu partijas hegemonija, kā arī, piemēram, sociāldemokrāti un Centra partija.
Kaljuranda piektdien, 9.septembrī iesniedza atlūgumu, jo ir nolēmusi kandidēt uz valsts prezidenta amatu.
Jaunākie aptauju dati liecina, ka šobrīd viņa ir populārākā kandidāte. Kaljurandu atbalsta 40% respondentu, bet Reformu partijas virzīto Sīmu Kallasu – tikai 18%.
Turklāt eksperti lēš, ka paziņojums par atkāpšanos no amata 54 gadus vecās karjeras diplomātes Kaljurandas reitingus cels vēl vairāk.
Jau ziņots, ka pēc trim neveiksmīgām vēlēšanu kārtām Igaunijas parlamentā, nākamais valsts vadītājs tiks izraudzīts 24.septembrī elektoru kolēģijā, kurā bez parlamenta deputātiem iekļauti arī pašvaldību pārstāvji.
