- Krievija ekonomika cieš nevis no sankcijām, bet gan no naftas cenu krituma
- Putina tuvākie līdzgaitnieki - kā starp diviem dzirnakmeņiem
- Ukrainā klusums - taču Krievija nav no tās atteikusies
- Baltijai jāapzinās savas cīņas spējas
Krievijas ekonomikas cieš nevis no sankcijām, bet gan no naftas cenu krituma
Latvijas Radio: Ir pagājis vairāk nekā pusotrs gads kopš Krimas aneksijas, pēc kā Eiropas Savienība (ES) un rietumvalstis ieviesa sankcijas pret Krieviju, uz ko Maskava atbildēja ar embargo. Kā Jūs vērtējat ES un Krievijas attiecības šodien?
Karmo Tūrs: Ja runājam par sankcijām, un vai tās kaut kā ietekmēja Krievijas uzvedību vai politiku, tad faktiski tās to neizdarīja. Šo sankciju ietekme ir diezgan minimāla, tā ir vairāk politiska nekā ekonomiska ietekme. Bet tajā pašā laikā notika tas, ka naftas cenas kritās, Krievijas rublis sabruka. Jo Krievijas rublis ir klasiska vienas preces valūta. Ja šīs preces cena sabrūk, sabrūk arī šī valūta.
Līdz ar to tieši sakrita, ka Krievijā dzīves un ienākumu līmenis saruka. Ne ES sankciju dēļ. Bet Krievijas varasiestādes izmantoja šīs sankcijas, lai teiktu iedzīvotājiem- „Jūs redzat, ko tie eiropieši mums izdarīja! Un tādēļ mēs esam šādā sliktā situācijā - ka rietumvalstis ieviesa šīs sankcijas pret mums. Tā ir viņu vaina, nevis mūsu vaina. Krievijas valdība nav vainojama dzīves līmeņa kritumā, bet Eiropas valstis".
Tādēļ vidusmēra Krievijas pilsoņa attieksme mainījās diezgan dramatiski. Viņi tagad ir pret-rietumnieciski.
ES un Krievijas attiecības mainījās ne tik daudz Eiropas politikas dēļ, bet naftas cenu krituma dēļ.
Šīs lietas faktiski nav savstarpēji saistītas, bet vienlaikus ir savstarpēji saistītas.
LR: Tātad, ja naftas cena nebūtu kritusies, sankcijas Krievijā neko daudz neietekmētu?
Tūrs: Mēs nezinām, kas būtu, "ja.." Politiskā līmenī tas ir pamanāms. Bet ekonomiskās sankcijas ir veidotas, lai tām būtu kāda ekonomiskā ietekme. Caur šo ekonomisko ietekmi būtu ietekme uz politiku - iekšpolitiku vai ārpolitiku, un tā tālāk.
Šo sankciju ekonomiskā ietekme uz Krievijas ekonomiku ir tuva nullei. Runa ir tikai par luksusa precēm. Tās ir ļoti mērķētas sankcijas pret indivīdiem. Tās var ietekmēt kādas personas, kādus uzņēmumus, varbūt zināmā mērā pat ekonomiskās sfēras.
Bet šīs rietumvalstu sankcijas neizraisīs, un tām nevajadzētu izraisīt Krievijas ekonomikas sabrukumu. Tās nav veidotas ar šādu mērķi.
Tādēļ, ja mēs varam iedomāties situāciju, ka naftas cenas joprojām ir augstas, un ir rietumvalstu ekonomiskās sankcijas - tad tās izmainītu gandrīz neko.
Putina tuvākie līdzgaitnieki - kā starp diviem dzirnakmeņiem
LR: Jūs norādījāt, ka šīs sankcijas tika veidotas, lai vērstos pret konkrētām personām, konkrētiem uzņēmumiem. Vai tām ir bijusi ietekme uz šīm personām un uzņēmumiem? Un vai tas ir mainījis līdzsvaru Putina tuvākajā lokā?
Tūrs: Tas padarījis dzīvi nedaudz nekomfortablu ļoti konkrētām personām. Piemēram, ja jūs esat Krievijas oligarhs, jums ir personīgās lidmašīnas, bet šīs lidmašīnas nav Krievijā ražotas. Jums vajag rezerves daļas šīm lidmašīnām. Tas ir mazs piemērs, bet ir baumas, ka šīs konkrētās personas, kam ir savas lidmašīnas, vairs nevar lidot. Jo šīm lidmašīnām nav atļauts pacelties pēc konkrēta nolidoto stundu skaita. Krājumi beidzas, vairs nevar nomainīt detaļas, ko vajadzētu nomainīt. Un viņi tagad nav priecīgi- „Kā tad tā, man ir lidmašīna, bet nevaru ar to lidot. Kādēļ tā? Āā! Pret mums ir ieviestas sankcijas.”
Līdz ar to - jā, ir zināms neērtības sajūtas līmenis. Bet tajā pašā laikā - viņi ir prasmīgi radīt patriotisma vilni. Proti, ja jūs esat oligarhs, kas cietis no Eiropas sankcijām, jūs nevarat skaļi izteikties pret šīm sankcijām, jo tas nav patriotiski. Jums ir jābūt klusam, vai pat jāsaka - „ir labi, ka viņi ieviesa sankcijas pret mani.”
LR: Tas ir saistīts ar Ukrainu, un tas ir jautājums par to, kam ir ietekme uz Putinu? Sankcijas pret šie cilvēkiem, ka jūtas nekomfortabli - vai tas ir pietekami?
Tūrs: Tā bija sankciju galvenā ideja, ka mums ir jāpadara dzīve nekomfortabla tiem, kam ir pieeja Putinam, lai viņi ieietu viņa kabinetā un teiktu- „Vladimir Vladimirovič, pietiks! Varbūt mums vajadzētu domāt par mūsu biznesu.”
Šeit atkal ir jāizsaka minējumi. Ja Krievijā nebūtu šāds patriotisma vilnis, tad iespējams šie oligarhi jau būtu spēruši šādu soli un iegājuši Vladimira Vladimiroviča kabinetā. Bet šobrīd viņi to nevar darīt.
Tas pat nav jautājums tikai par būšanu nepatriotiskam. Tas ir par būšanu krievam. Par būšanu krievam ne tikai tautības ziņā, bet par būšanu Krievijas valstsvīram.Krievijai saskaņā ar pašidentitāti ir jābūt impērijai, globālai lielvarai. Un, ja tu sāc runāt par savām mazsvarīgajām biznesa interesēm, tad tu grauj valstiskuma ideju.
Līdz ar to ir ļoti sarežģīta situācija. No vienas puses, tev ir jāvada savs bizness un jāpelna nauda, bet no otras puses - tev ir jādomā, ka tas izskatās kopējā bildē. Tādēļ [bijušais Krievijas dzelzceļa vadītājs] Vladimirs Jakuņins, [kas ir ASV, bet ne Eiropas Savienības sankciju sarakstā,] un citi cenšas spēlēt šo lielo, valstiski noskaņotu personu spēli. Viņi cenšas runāt kā valstsvīri. Viņi vienkārši ir ļoti sarežģītā situācijā.
Sankcijām bija ietekme uz šīm konkrētajām personām, un bija doma, ka viņi pateiks kādu skarbāku vārdu Putinam. Bet nē! Viņi to nedarīs.
LR: Tad sankcijas nav mainījušas Krievijas politiku attiecībā uz Ukrainu?
Tūrs: Tās to nevar izdarīt.
Ukrainā klusums - taču Krievija nav no tās atteikusies
LR: Ukrainas austrumos kopš septembra sākuma bijis mierīgāks periods. Vai domājat, ka pamiers turēsies? Vai tas ir saistīts ar pirmdien gaidāmo Putina uzrunu ANO Ģenerālajā asamblejā?
Tūrs: Es domāju, kas šīs pamiers nav tika daudz saistīts ar Putina uzrunu ANO Ģenerālajā Asamblejā, cik ar resursiem. Krievijai nav resursu vairākiem kariem vienlaicīgi. Šobrīd viņi spēlē mazliet svarīgākā spēlē, kas ir Sīrija.
Es domāju, ka viņi Ukrainā tikai paņēmuši pārtraukumu. Nevis kaut kādas labas gribas vai vēlmes atrisināt problēmu dēļ. Nē, viņi vēlas saglabāt šo problēmu. Saglabāt šo problēmu iesaldētā situācijā, vai karstā situācijā. Bet Ukrainai ir jābūt viņu kontrolē.
Atkal, tas ir jautājums par viņu domāšanas veidu - Krievija var pastāvēt tikai kā impērija. Krievija nevar būt impērija bez Ukrainas. Tas ir tieši tik vienkārši. Tāpēc viņiem ir jāsaglabā kontrole pār Ukrainu, un viņi turpinās šo spēli pēc tam, kad Sīrijas krīze noplok vai viņi dabū to rezultātu, kādu vēlas no Sīrijas.
Baltijai jāapzinās savas cīņas spējas
LR: Runājot par domāšanas veidu un impēriju, kurai nepieciešama Ukraina. Šis ir vecais jautājums par Baltijas valstīm - vai mums ir jāsatraucas?
Tūrs: Esmu atbildējis uz šo jautājumu simt reižu. Jā, mums ir jābūt satrauktiem, bet nē - mums nav jābaidās. Tās ir divas ļoti dažādas lietas. Mums ir jāpatur prātā dažādas iespējas un ko var darīt Krievijas īpašie dienesti. Kāda veida plānus viņi gatavo attiecībā uz mums? Viņi to dara.
Ne tikai attiecībā uz Baltijas valstīm, bet arī Japānu, Ķīnu, Savienotajām Valstīm un citur - tas ir viņu darbs. Militāristi augstākā līmeņa ģenerālštābā - viņi gatavo plānus katru dienu. Viņiem tas ir jādara. Tas ir viņu darbs.
Mums tas ir jāapzinās un jāmēģina saprast, ko viņi domā, ka var izdarīt un ko mēs varam šajā sakarā darīt, lai novērstu šos iespējamos draudus.
Bet nē, mums nevajadzētu baidīties: „Ak Dievs! Kas rīt notiks?! Varbūt labāk mukt prom?!” Bailes ir sliktākais padomdevējs. Ja jūs no kaut kā baidāties, tad neko neizdarīsiet. Tas ko mēs varam un ko mums vajag izdarīt - mums atkal ir jāiemācās cīnīties. Faktiski, praktiski - atkal cīnīties.
Pirmkārt, mums ir jāpārliecina sevi - jā, mēs varam kaut ko darīt saistībā ar iespējamiem draudiem. Ne tikai vēloties, ka varbūt mēs varam izdarīt, bet rīkojot ļoti konkrētas mācības, vingrinājumus, nodrošinoties ar aprīkojumu un tā tālāk.
Mums tas ir jādara pašiem sev. Ne NATO dēļ, vai ES dēļ. Tad, kad esam pārliecināti par savām spējām, vēlmi un gribu kaut ko darīt ar iespējamiem draudiem, tad mēs tiekam galā ar šo draudu līmeni.
Ja mēs baidāmies, tad draudu līmeni uztveram kā tik augstu, ka netiekam ar to galā.
LR: Runājot par draudiem un ko Krievijas dienesti var izdarīt- ir Igaunijas drošības dienesta darbinieka Estona Kohvera lieta. Krievijas dienesti viņu sagūstīja uz robežas pirms gada, divas dienas pēc ASV prezidenta Obamas vizītes Tallinā. Viņam nesen piesprieda 15 gadu cietumsodu. Kādi tagad ir varianti, ko Jūs domāja par šo lietu?
Tūrs: Reālistiskākais scenārijs - būs kāda veida apmaiņa. Kāds vai kaut kas pret Kohveru. Tas var notikt arī nākamgad. Tas ir reālākais variants. Bet šī scenārija īstenošanai ir nepieciešama politiskā griba no Krievijas puses. Šobrīd mēs šo politisko gribu neredzam. Varbūt šis jautājums tiks likts uz galda jau rīt, bet šobrīd nav pazīmju, ka viņi vēlas kāda veida darījumu.
LR: Igaunijas valdības tagad plāno būvēt žogu uz robežas ar Krieviju. Vai tā ir laba ideja? Šis ir saistīts ar Kohvera lietu?
Tūrs: No vienas puses, tā ir reakcija. Atkārtoju - tas atkal ir jautājums par to, ko mēs varam darīt. Nav ļoti daudz lietu, ko mēs varam izdarīt. Mēs nevaram uz robežas uzlikt, nezinu, lielgabalus. Bet mums vismaz ir jādod signāls - jā, mēs esam nopietni par savu robežu.
Protams, tas nevar un nevarēs apturēt šāda veida operācijas nākotnē. Ja paredzēts kādu nolaupīt Tallinā vai Igaunijas parlamentā - viņi to izdarīs... ar vai bez žoga.
Tas vairāk ir vēstījums. Tas ir arī saistībā ar migrantiem, lai vismaz radītu priekšstatu par drošību. Svarīgs faktors ir arī Āfrikas cūku mēris. Tādēļ to var paskaidrot dažādos līmeņos. Bet tas nav tikai par Kohveru. Kohvers tikai iekustināja šo procesu.
