Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis intervijā radio teicis, ka tikšanās Igaunijai paver iespēju paust savas un visas Eiropas Savienības attieksmi pret Krievijas agresīvo uzvedību un tādā gadījumā tā ir valsts un pilsoņu interešu aizstāvēšana. Tomēr Skvernelis neredz vajadzību pēc Lietuvas līderu vizītes Maskavā.
Tikmēr Igaunijā to vērtē kritiskāk. Bijusī ārlietu ministre Marina Kaljuranda uzskata, ka renovētās vēstniecības ēkas atklāšana nav pietiekams iemesls šādai vizītei un ka nav prezidenta cienīgi apmeklēt valsti, ar kuru nav labas attiecības. Arī parlamenta iepriekšējā sasaukuma Ārlietu komisijas vadītājs Marko Mikhelsons paudis neizpratni par Kaljulaidas lēmumu un uzskata, ka tas sabiedrībai būtu jāpaskaidro.
Igaunijas prezidenta kanceleja norāda, ka šāda tikšanās ir ierasta diplomātiska prakse.
Kopš Krimas aneksijas 2014. gadā Igaunijas vadītāji nav bijuši oficiālā vizītē Krievijā. Pēdējoreiz šāda vizīte notika 2011. gadā, kad Sanktpēterburgu apmeklēja tā laika Igaunijas Valsts prezidents Tomass Hendrikss Ilvess.
KONTEKSTS:
Igaunijas prezidente Kaljulaida šomēnes plāno doties darba vizītē uz Maskavu un paudusi vēlmi tikties arī ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Igaunijas vēstniecība Maskavā nosūtīja Krievijas Ārlietu ministrijai notu, kurā prasīts par iespēju organizēt tikšanos.
Kremlis trešdien apliecinājis, ka tiek gatavota Krievijas prezidenta Putina tikšanās ar Igaunijas prezidenti Kaljulaidu, kas 18. aprīlī plāno doties uz Maskavu. Prezidentes brauciena mērķis ir atklāt renovēto Igaunijas vēstniecības ēku un tikties ar cilvēkiem, kas ikdienā aizstāv Igaunijas valsts un tās pilsoņu intereses.
