Savukārt vairums Igaunijas parlamentā pārstāvēto politisko spēku nav atklājuši, vai būtu gatavi prezidenta vēlēšanās atbalstīt pašreizējo valsts galvu. Politikas vērotāji domā, ka Igaunija šogad tiks pie jauna prezidenta.
Bijušo Eiropas Savienības Revīzijas palātas darbinieci Kersti Kaljulaidu par Igaunijas prezidenti ievēlēja 2016. gada oktobrī. Kaljulaida bija kompromisa kandidāte, jo iepriekš parlamentam Rīgikogu vairākās balošanās kārtās neizdevās izraudzīties prezidentu no politisko partiju izvirzīto kandidātu vidus. Viņa kļuva par Igaunijas pirmo prezidenti sievieti.
Sarežģījumi iekšpolitikā
Tallinas Universitātes asociētais profesors Teniss Sārtss sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka
Kaljulaidas misija, stājoties prezidenta amatā, bija mazināt politisko uzskatu polarizāciju Igaunijā.
“Kaljulaida sevi ir pozicionējusi kaut kur pa vidu. Viņa vienlaikus ir mēreni nacionālkonservatīva, runājot par igauņu tradīcijām un dzīvesveidu, un mēreni liberāla, runājot par toleranci un taisnīgu attieksmi pret minoritātēm, kā arī uzsverot Igaunijas rietumniecisko un eiropeisko orientāciju,” vērtēja Sārtss.
Taču galēji labējās Igaunijas Konservatīvās tautas partijas jeb EKRE iekļaušana valdībā pēc 2019. gada parlamenta vēlēšanām traucēja Kaljulaidai izpildīt savu misiju, uzskata politologs: “EKRE politiķi nepieņem mēreno konservatīvismu, ko ir piedāvājusi Kaljulaida. Viņi vēlas redzēt daudz radikālāku pieeju. Viņiem Kaljulaidas ne pārāk dedzīgais konservatīvisms ir nacionālā nodevība.”
Sārtss vērtēja, ka iekšpolitiski Kaljulaidas prezidentūra ir uzskatāma par neveiksmīgu. Tas neesot saistīts ar viņas pašas rīcību, bet ar sarežģīto sociālpolitisko vidi Igaunijā un visā Eiropā, kur pēdējos gados vērojama iedzīvotāju polarizācija un nacionālpopulisma uzplaukums.
Laikraksta “Postimees” žurnālists Meinhards Pulks Latvijas Radio pastāstīja, ka Kaljulaidai bija saspīlētas attiecības ar iepriekšējo valdību, ko vadīja Jiri Ratass no Centra partijas. “Igaunijā prezidents ir reprezentatīva un simboliska figūra, bet Kaljulaida ir centusies pilnībā izmantot nedaudzās politiskās sviras, ko viņai piešķir konstitūcija. Piemēram, prezidentam ir iespēja nodot izskatīšanai Augstākajā tiesā parlamentā iesniegtas likumu iniciatīvas, ja viņš uzskata, ka tās ir pretrunā ar konstitūciju. Kaljulaida šo iespēju izmantoja diezgan bieži, bet tas vēl vairāk palielināja saspīlējumu starp valdību un Kaljulaidu.
Daudzi uzskata, ka Kaljulaida veicināja sabiedrības polarizāciju, jo pārāk bieži iejaucās iekšpolitikā. Protams, Kaljulaidai ir arī daudz atbalstītāju,” sacīja Pulks.
Panākumi ārpolitikā
Tallinas Universitātes asociētais profesors Sārtss uzskata, ka ārpolitikā Kaljulaida ir bijusi sekmīgāka. Viņš īpaši izcēla to, ka Igaunija pērn kļuva par ANO Drošības padomes nepastāvīgo locekli.
Arī Meinhards Pulks Igaunijas nonākšanu ANO Drošības padomē nosauca par Kaljulaidas lielāko ārpolitisko sasniegumu. Taču viņš atgādināja par 2019. gadā notikušo Kaljulaidas oficiālo tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņas došanās uz Maskavu izsauca neizpratni ne vien Igaunijā, bet arī Latvijā un Lietuvā.
“Šī vizīte bija ļoti negaidīta, no malas izskatījās, ka tā savā ziņā bija pat spontāna. Vēl pārsteidzošāks bija Kaljulaidas uzaicinājums Putinam ierasties Igaunijā uz vispasaules somugru tautu kongresu. Tas bija pretrunīgs solis, jo Putina režīms apspiež somugru tautas Krievijā,” norādīja igauņu žurnālists.
Igaunija pērn pieteica Kaljulaidu konkursā uz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD ģenerālsekretāra amatu. Tomēr janvārī Kaljulaida atsauca savu kandidatūru cīņā par OECD vadītāja krēslu.
Vai ir izredzes uz pārvēlēšanu?
Pagaidām Kaljulaida nav pateikusi, vai vēlas turpināt pildīt Igaunijas prezidenta pienākumus.
Igaunijā prezidentu ievēl parlaments Rīgikogu. Par prezidentu kļūst tas kandidāts, par kuru nobalso vismaz 68 no parlamenta 101 deputāta. Ja prezidentu neievēl trīs balsojuma kārtās Rīgikogu, tad parlamenta spīkers sasauc elektoru kolēģiju, ko veido pašvaldību pārstāvji un parlamenta deputāti.
No parlamentā pārstāvētajām piecām partijām pagaidām tikai opozīcijā esošie sociāldemokrāti ir paziņojuši, ka atbalsta Kaljulaidas pārvēlēšanu. Kaljulaida var cerēt arī uz premjerministres Kajas Kallasas vadītās Reformu partijas atbalstu. Taču maz ticams, ka par viņu balsotu Centra partija, Igaunijas Konservatīvā tautas partija un konservatīvā partija “Tēvzeme”.
Latvijas Radio uzrunātie eksperti prognozēja, ka Kaljulaidu nepārvēlēs. Laikraksta “Postimees” žurnālists Meinhards Pulks šaubās, vai viņai izdosies iegūt vismaz 21 Rīgikogu deputāta atbalstu, kas nepieciešams, lai vispār varētu kandidēt prezidenta vēlēšanās.
“Galvenais iemesls ir viņas sliktās attiecības ar ilggadējo valdības locekli Centra partiju.
Es neredzu iespēju, ka Centra partija varētu atbalstīt Kaljulaidu pēc tam, kad viņa kritizēja politisko spēku par galēji labējās partijas EKRE iekļaušanu iepriekšējā valdībā,” uzskata Pulks.
Igaunijas Nacionālā vēlēšanu komiteja paziņojusi, ka valsts prezidenta vēlēšanas notiks laikā no 10. augusta līdz 29. septembrim.
