Mums zināmākais ir Uzvaras parkā Rīgā. Bieži kā piemērs tiek minēta Tallina, kas jau pirms 15 gadiem aizvāca no pilsētas centra padomju kareivja statuju. Taču Igaunijas pilsētā Narvā un tās apkārtnē ir ap 20 padomju laika pieminekļu. Latvijas Televīzija viesojās Narvā un centās noskaidrot, ko iedzīvotāji domā par okupācijas atstāto mantojumu.
Narva ir Igaunijas trešā lielākā pilsēta. Krievija ir turpat blakus, pāri upei.
Cars Putins tur valda – tā saka Krievijas pilsonis Aleksandrs. Viņš kopš padomju laikiem dzīvo te, Igaunijas pusē, Narvā. Pārcelties uz Krieviju gan negribot.
“Protams, ka negribu. Tur nekas nav palicis. Tur nekas labs tagad nav palicis.”
96% iedzīvotāju ir krievvalodīgie
Narvu mēdz dēvēt par krievvalodīgāko no visām NATO dalībvalstu pilsētām, jo Narvā 96% iedzīvotāju ir krievvalodīgie, 36% ir Krievijas pilsoņi.
“Varbūt mani kāds nosodīs, bet tik un tā – es atbalstu Krieviju. Pat neslēpju un nekautrējos,” stāsta Narvas iedzīvotāja Natālija.
Vai viņa atbalsta arī Krievijas sākto karu Ukrainā?
“Nu, pirmkārt, es pat neteiktu, ka tur tiešām būtu karš,” apgalvo Natālija. Tā Kremļa meli atbalsojas iedzīvotāju uzskatos. Neraugoties uz aizliegumiem, Krievijas propaganda joprojām viegli sasniedz Narvu.
“Aizliegt to nevar. Pāri upei 20 bezmaksas kanālus no Krievijas pat ar naglu var uztvert. Blakus Ivangoroda, Kingisepa – tur stāv jaudīgs translācijas tornis,” stāsta Igaunijas Televīzijas žurnālists Sergejs Stepanovs.
Starp Igaunijā visvairāk apspriestajiem un emocijas raisošākajiem padomju laika simboliem ir tanks T-34. Vietējā Narvas ukraiņu biedrība pat noskaidrojusi, ka tas arvien vēl ir Krievijas armijas inventāra sarakstā.
Cita armija, tā pati ideoloģija
Bēgļiem, kas, glābdamies no kara, no Krievijas okupētajām Ukrainas zemēm ierodas Narvā, padomju piemiņas zīmes un lozungi nozīmē tagadni.
“Ukrainā tagad krīt raķetes, šāviņi, bet tur rakstīts “Par Krieviju!”, “ Aiziesim līdz Berlīnei!”, “Nāvi tam un tam..”. Saprotiet? Arī toreiz tāpat bija. Redziet, tas zaldāts, kas tagad Mariupoli un Buču nopostīja – viņa ideoloģija ne ar ko neatšķiras no tās, kas bija 1941.–1945. gadā,” uzskata Narvas ukraiņu biedrības pārstāve Anna Kovaļenko.
Tomēr daudzi Narvas iedzīvotāji nav gatavi tam piekrist.
“Nē, es uzskatu, ka to nevajag vākt prom, jo tā ir ļoti svarīga Narvas daļa. Tur notiek gan kāzas, gan 9. maijā, Uzvaras dienā, tur pastāvīgi nes daudz ziedu,” spriež vietējā iedzīvotāja Olga.
Fakts, ka Igaunijai 9. maijs nozīmēja nevis uzvaru, bet jaunas padomju okupācijas sākumu, gan liekot aizdomāties.
Neaiztieciet mūsu tanku!
“Dažiem tie pieminekļi sagādā prieku, citi cieš no tā. Es pat nezinu... Smags jautājums, ļoti smags. Manuprāt, par tiem cilvēkiem, kuriem pieminekļi atsauc tādas atmiņas, īpaši neaizdomājas. Un tomēr – izlemj vairākums,” norāda vietējais iedzīvotājs Kirils.
“Narvā cilvēku uzskats ir – neaiztieciet mūsu tanku! Mans personīgais viedoklis – nav jēgas cīnīties ar vēsturi un ar pieminekļiem,” secina Narvas pašvaldības vadītāja Katri Raika.
Pilsētas pašvaldības vadītāja atzīst – jābūt tolerantiem pret dažādiem uzskatiem. Bet no Tallinas atbraukusī igauņu ģimene, Hanna un Marts, saka – viņi te negrib redzēt padomju pieminekļus. Un pat, ja nāktos vēlreiz piedzīvot ko līdzīgu tā sauktā Bronzas kareivja novākšanas grautiņiem Tallinā pirms 15 gadiem, tik un tā ir pienācis laiks no padomju mantojuma atvadīties.
“Es domāju, ka tas vairs nepiestāv šodienai, kad Ukrainā notiek karš,” spriež Marts. “Mums tā ir okupantu zīme,” piebalso Hanna.
