Starptautiskās investīciju kompānijas “Hermitage Capital Management” vadītājs Bils Brauders iesniegumā prokuratūrai ir norādījis, ka šie cilvēki ir saistīti ar vērienīgu naudas atmazgāšanas shēmu šajā kredītiestādē. Tiek pieļauts, ka caur “Danske Bank” Igaunijas filiāli kopumā varētu būt atmazgāti septiņi miljardi eiro. Tā ir gandrīz trešdaļa no Igaunijas iekšzemes kopprodukta (IKP).
Lēmums sasaukt Rīgikogu jeb Igaunijas parlamenta Juridiskās komisijas ārkārtas sēdi tika pieņemts pēc Bila Braudera vēršanās prokuratūrā ar lūgumu sākt krimināllietu pret 26 “Danske Bank” Igaunijas filiāles darbiniekiem. Brauders apgalvo, ka šie cilvēki, tostarp filiāles vadītājs, ir nevis tikai pievēruši acis uz netīrās naudas plūsmām, bet gan ir aktīvi tās veicinājuši
Igaunijas parlamenta Juridiskās komitejas sēdē piedalījās arī deputāte no Sociāldemokrātu partijas Līsa Ovīra: “Naudas atmazgāšana te ir notikusi milzīgos apmēros un visai ilgu laiku. Tādēļ mums kā deputātiem bija svarīgi saprast, kāpēc tas tā varēja notikt. Vai ir kādi robi esošajos likumos? Un ko mēs varam darīt, lai izvairītos no šādiem gadījumiem nākotnē?”
Starptautiskie mediji vēsta, ka caur “Danske Bank” Igaunijas filiāli kopumā varētu būt atmazgāti septiņi miljardi eiro. Tā ir milzīga summa ne tikai mazajai Igaunijai, bet arī visas Eiropas mērogā.
Šobrīd šis ir plašākais zināmais naudas atmazgāšanas gadījums visā mūsu kontinentā.
Tādēļ Igaunijas parlamenta deputāti nolēma, ka būtu lietderīgi izveidot īpašu parlamentārās izmeklēšanas komiteju ar mērķi padziļināti iepazīties ar problēmas cēloņiem un iespējamiem risinājumiem. Tomēr gala lēmums par to vēl būs jāpieņem rudenī.
Bet Līsa Ovīra uzsver, ka daudziem jau tagad ir skaidrs, ka būtu jādomā par izmaiņām likumos: “Mums ir visai skaidrs, ka jāmaina arī likumi. Varbūt būtu jāpaplašina naudas atmazgāšanas jēdziena definīcija. Vai arī, iespējams, būtu jāmaina naudas izcelsmes pierādīšanas kārtība, lai aizdomās turētajam būtu pašam jāpierāda, ka nauda ir iegūta likumīgi. Tas atvieglotu šādu ļoti nopietnu noziegumu izmeklēšanu.”
Vēl jo zīmīgāks šis gadījums ir ar to, ka Igaunijā ārvalstu klientu īpatsvars komercbankās ir krietni zemāks nekā Latvijā.
Vaicāta, vai Tallinā šobrīd tiek apsvērta iespēja palielināt uzraugošo dienestu kapacitāti, deputāte Ovīra atzina, ka policija ir prasījusi naudu. Bet, pēc viņas domām, tā nav vienīgā problēmas atslēga.
“Protams, ka mēs varam dot naudu vēl un vēl. Bet kas no tā mainīsies? Vai viņi noalgos papildu darbinieku, lai strādātu ar šiem jautājumiem, vai arī ne? Man liekas, ka šo jautājumu nevar atrisināt tikai ar vienkāršu naudas piešķiršanu,” spriež Ovīra.
Arī “Danske Bank” centrālais birojs šobrīd veic pārbaudi par notikušo tās Igaunijas filiālē. Ir zināms, ka pārbaudi vada bijušais Dānijas izlūkdienesta priekšnieks Jenss Madsens.
Pārbaude aptver laiku no 2007. līdz 2015. gadam.
Tāpat “Danske Bank”, kas ir lielākā Dānijas komercbanka, aprīlī ir paziņojusi par aiziešanu no Baltijas valstīm. Tomēr tā vēlas turpināt attālināti apkalpot esošos klientus.
Deputāte Ovīra saka, ka aizdomās par naudas atmazgāšanu darbību nesen pārtrauca arī viena no vietējām kredītiestādēm “Versobank”. Tomēr vērsties pret Dānijas komercbankas filiāli Igaunijas uzraugiem juridiski ir bijis sarežģītāk.
“Tas arī ir viens no jautājumiem. Kad runa ir par kādu no vietējām bankām, mēs varam reaģēt ļoti strauji un bargi, kā tas arī notika “Versobank” gadījumā. Bet, kad runa ir par ārzemju banku, mūsu rokas kļūst sasietākas. Iespējams, mums būtu jāraugās arī uz šo jautājumu. Tā kā tas patiešām ir dziļš un sarežģīts jautājums. Līdz ar to ir labi, ka gan prokuratūra, gan parlaments padziļināti pēta šo lietu,” saka Ovīra.
Vēl viena tiesvedība par naudas atmazgāšanu caur “Danske Bank” šobrīd notiek Francijā. Tur apsūdzības ir saistītas ar tā dēvēto Sergeja Magņitska lietu.
