Panorāma

Iedzīvotāji netic pensiju sistēmai

Panorāma

Andra Bērziņa pārvēlēšanai balsu vairs nav

Par drošību spriež 28 valstu ministri

Igaunijas ministrs: ES vājums provocē Putinu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Mūsu vājums provocē Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu - tā, tiekoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu aizsardzības ministriem, Rīgā trešdien uzsvēra Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers. Viņš tāpat kā daudzi citi šīs tikšanās dalībnieki norādīja uz klajiem Minskas vienošanās pārkāpumiem, uzsverot – Eiropas atbildei jābūt pārliecinošai.

Uz neformālo tikšanos Gaismas pilī šodien bija ieradušies ne tikai 28 ES dalībvalstu ministri, bet arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un ģenerālis Adrians Bredšovs, kā arī ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Federika Mogerīni.

Atbildot par iespējamām jaunām ES sankcijām pret Krieviju, Mogerīni norādīja – jau nākamo stundu laikā skaidri jāiezīmējas Krievijas gatavībai pildīt Minskā panākto vienošanos. Pretējā gadījumā iespējamas jaunas sankcijas. „Notikumi pagājušajā naktī Debeļcevā bija acīmredzams Minskas vienošanās pārkāpums. Un ļaujiet man uzsvērt - ne tikai Eiropas Savienība, bet visa starptautiskā sabiedrība iestājas par vienošanās punktu izpildi. Krievijai un separātistiem jāpārtrauc uguns un jāatvelk smagā bruņutehnika,” sacīja Mogerīnī.

Kaimiņvalsts Igaunijas aizsardzības ministrs Svens Miksers intervijā Latvijas Televīzijai norādīja, ka šādās sanāksmēs Baltijas valstu galvenais uzdevums ir pārliecināt Eiropas Savienību un NATO saglabāt vienotību un solidaritāti, jo tieši savienības vājums provocē Putinu. Viņš arī uzsvēra, ka jādara pilnīgi viss iespējamais, lai stiprinātu Ukrainas pozīcijas: „Es ticu, ka sankcijas vājina Krieviju. Kara izmaksas un vājais rublis ir pamatīgi ievainojis Putina režīmu, tomēr viņš vēl joprojām ir pārliecināts, ka varēs to izturēt – kaut ciešot, bet izdosies sagaidīt Ukrainas sabrukumu, jo arī Ukraina šobrīd ir ļoti vāja.”

Aizsardzības ministru tikšanās pirmās dienas galvenais mērķis bija gatavošanās jūnijā paredzētajai Eiropadomes aizsardzības diskusijai. Nolemts, ka īpaši svarīgi panākt, lai plānotajā diskusijā tiktu meklēti risinājumi hibrīdkara draudiem Eiropā.

Vēstīts, ka attiecības starp ES un Krieviju ir ievērojami pasliktinājušās līdz ar Rietumu neapmierinātību par Krievijas politiku Ukrainā. Abas puses jau pavasarī un vasarā apmainījās sankcijām. Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā. 
 
Pēdējās nedēļās kaujas bijušas jo sevišķi sīvas, frontes līniju pakāpeniski virzot uz rietumu pusi. Lai gan februāra vidū Minskā vairāku valstu sarunās panākuši vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredz uguns pārtraukšanu, smago ieroču atvilkšanu, tomēr kaujas pilnībā nerimst.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti