Kaļiņingradā ieradīsies piektdien
Raķetes tiek pārvestas no Ustjlugas, kas atrodas Ļeņingradas apgabalā, ziemeļos no Igaunijas, uz Kaļiņingradu, raksta Igaunijas portālu, atsaucoties uz kādu vārdā nenosauktu avotu Igaunijas valdībā.
Kuģis „Ambal” [attēlā - autors: err.ee], kas šīs raķetes pārved, Kaļiņingradu sasniegs piektdien, 7.oktobrī. Err.ee raksta, ka pastāv varbūtība, ka Krievijas militārās lidmašīnas ielidošana Igaunijas gaisa telpā ceturtdien ir saistīta ar raķešu pārvešanu.
Igaunijas aizsardzības ministrs Hannes Hanso portālam err.ee šīs ziņas ne noliedza, ne apstiprināja, gan piebilstot, ka „noteikti ir iemesls turēt acis atvērtas gan gaisā, gan jūrā, gan citur.”
„Iskander-M” ballistiskā raķešu sistēma ir radīta, lai tā spētu iznīcināt pretinieka stratēģiskos mērķus 500-700 kilometru attālumā. Tā var sagraut tādus objektus kā lidlaukus, dzelzceļa infrastruktūru, ostas, militāros štābus un tā tālāk. No Kaļiņingradas „Iskander” raķetes var sasniegt teritoriju no Dienvidpolijas līdz Somijas centrālajai daļai.
Pētnieki: Nekas nav ārkārtējs nav noticis
Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Māris Andžāns portālam lsm.lv paskaidroja, ka informācija par raķešu pārvietošanu ir „ļoti ticama”. Tomēr ļoti iespējams, ka ballistiskās raķetes līdz šim jau ir atradušās Kaļiņingradā. „Tas nav nekas ārkārtējs,” teica Andžāns.
Komentējot raķešu pārvietošanu tieši tagad, oktobra pirmajā pusē, viņš atzīmēja globālo kontekstu – Krievijas un ASV attiecību saasināšanos Sīrijā.
Proti, jau vēstīts, ka Krievija un ASV ir pārtraukušas sarunas par situāciju noregulējumu Sīrijā, nespējot vienoties šajā jautājumā.
Andžāns uzsver, ka pašreiz notiekošā „Iskander” raķešu sistēmas pārvietošana nerada Baltijai jaunus draudus. Jau labu laiku netālu no Latvijas robežas Ostrovā atrodas moderna Krievijas helikopteru bāze, viņš atgādināja. Daudz nopietnāk potenciālus draudus Baltijai vajadzētu vērtēt tad, ja pie tās robežām Krievijas sāktu veidot jaunus bataljonus.
Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošā pētniece Nora Vanaga piesardzīgi vērtē ziņas par „Iskander” raķešu sistēmas pārvietošanu, bet katrā ziņā situāciju neuzskata par ārkārtēju.
Viņa norāda, ka „Iskander” raķetes Kaļiningradā, visticamāk, jau ir bijušas, piemēram, mācību ietvaros.
Turklāt, vieta, kurienes tās tiekot transportētas, ir Ustjluga, kas atrodas Krievijā netālu no robežas ar ziemeļu Igauniju, netālu no Narvas. Līdz ar to Baltijas valstis ir šo raķešu darbības zonā jebkurā gadījumā. Tomēr Kaļiņingradā, kas robežojas ar Lietuvu un Poliju, tās iegūst citu stratēģisku nozīmi, norāda Vanaga:
„Reuters” jau vasarā vēstīja, ka Krievija līdz 2019.gadam Kaļiņingradā varētu izvietot sistēmas, kas spēj izšaut kodolieročus.
Savukārt Krievijas vēstnieks Aleksandrs Udaļcovs intervijā ziņu aģentūrai „Interfax” jūlijā sacīja, ka „Iskander” būtu „nopietna atbildes uz NATO darbībām Eiropā”.
