Līdz šim Igaunijas valdošajām partijām nebija izdevies vienoties par oficiālu prezidenta amata kandidātu, kurš varētu cerēt uz nepieciešamā deputātu skaita atbalstu. Starp iespējamajiem kandidātiem bija parlamenta spīkers un Centra partijas līderis Jiri Ratass un Igaunijas Zinātņu akadēmijas prezidents Tarmo Somere.
Tāpat gatavību kandidēt uz otru piecu gadu termiņu pauda arī pašreizējā prezidente Kersti Kaljulaida, kuras amata termiņš beigsies 10. oktobrī. Tomēr viņai nav pietiekama parlamentā pārstāvēto partiju atbalsta.
Tikmēr desmitiem sabiedrībā pazīstamu personu svētdien nosūtīja publisku aicinājumu Saeimai un vēlēšanu kolēģijai ievēlēt prezidenta amatā bijušo parlamenta spīkeru Hennu Pelluāsu. Viņu virzījusi Konservatīvā tautas partija jeb EKRE, taču arī šai kandidatūrai citu partiju atbalsta, visticamāk, nebūs.
Lielākās cerības pašaik tiek liktas uz Nacionālā muzeja direktoru Alaru Karisu. Svētdien viņa kandidatūru atbalstīja koalīcijā esošās Reformu partija un Centra partija. 63 gadus vecais Kariss ir absolvējis Igaunijas Dabaszinātņu universitāti, pēc specialitātes biologs. Iepriekš bijis Dabaszinātņu universitātes rektors, Tartu Universitātes rektors, bet no 2013. līdz 2018. gadam – Igaunijas valsts kontrolieris. Igaunijas Nacionālā muzeja direktors viņš ir kopš 2018. gada. Igaunijas Nacionālā muzeja direktors ir labs kandidāts, un viņš varētu gūt arī plašāku atbalstu deputātu vidū. Tā izteicies Centra partijas līderis Jiri Ratass, kurš pirmais pagājušajā otrdienā ierosināja Karisa kandidatūru.
Plašāks atbalsts noteikti būs nepieciešams, jo reformistiem un centristiem parlamentā kopā ir 59 balsis, taču prezidenta ievēlēšanai vajadzīgas 68 balsis.
Pirmdien prezidenta amata kandidāts tiksies ar opozīcijā esošo Sociāldemokrātiskās partijas un partijas “Tēvzeme” frakcijām. Ja kaut viena no šīm frakcijām balsos par Karisu, viņa ievēlēšana par prezidentu būs nodrošināta.
Savukārt, ja neviens kandidāts parlamentā nespēs iegūt nepieciešamo vairākumu, tiks sasaukta elektoru kolēģija, kurā ir parlamenta deputāti un pašvaldību pārstāvji un kurā kandidātam ievēlēšanai jāiegūst vairāk nekā puse kolēģijas locekļu balsu. Kandidātu var izvirzīt 21 parlamenta deputāts vai 21 elektoru kolēģijas loceklis. Katrs deputāts vai kolēģijas loceklis ar savu parakstu drīkst atbalstīt tikai viena kandidāta izvirzīšanu.
