Igaunijas iekšlietu ministrs meklē iespēju liegt Ukrainas pilsoņiem bezvīzu ieceļošanu

Igaunijas iekšlietu ministrs, Konservatīvās tautas partijas līderis Marts Helme uzdevis noskaidrot, vai ir iespējams atcelt bezvīzu režīmu Ukrainas pilsoņiem, kuri turpinot masveidā ierasties Igaunijā, ziņo igauņu sabiedrisko mediju portāls ERR.

Igaunijas iekšlietu ministrs meklē iespēju liegt Ukrainas pilsoņiem bezvīzu ieceļošanuGints Amoliņš

    Pēc Helmes teiktā, viņš grasās iesniegt parlamenta attiecīgas likumu izmaiņas jau šī gada rudenī, vēstīja ERR, atsaucoties uz partijas interneta vietni “Uued Uudised”.

    Helme paziņojis, ka Igaunijā iebrauc lielākoties nevis ukraiņi, bet krievi no Ukrainas austrumiem, pārkrievojušies ukraiņi vai vienkārši “homo sovetikus”, un “migrācijas spiediens no austrumiem ir ļoti spēcīgs, un tas turpina pastiprināties”.

    Ministrs uzskata, ka pilnībā atteikties no migrācijas nevarēs, bet Igaunijai ir jābūt iespējai izlemt, kādus cilvēkus, kādā daudzumā, uz kādu periodu un uz kādiem nosacījumiem ielaist.

    Eiropas Savienība (ES) ieviesa bezvīzu režīmu ar Ukrainu 2017. gada jūnijā. Tas ļauj Ukrainas pilsoņiem ar biometriskām pasēm atrasties Eiropas Savienībā bez vīzas 90 dienas pusgada laikā. Bezvīzu režīms attiecas tikai uz tūrisma, personiskiem, biznesa braucieniem, bet ne darbam. Lai strādātu Eiropas Savienībā, Ukrainas pilsoņiem nepieciešama darba atļauja.

    Izglītības un zinātnes ministre Mailisa Repa apliecināja ERR, ka valdība nekad nav apspriedusi bezvīzu režīmu ar Ukrainu.  

    Savukārt Helme vairākkārt runājis par to, ka ukraiņu migranti Igaunijā ir reāla problēma.   

    Helmes plānus trešdien kritizēja viņa partneris koalīcijā, ārlietu ministrs Uramss Reinsalu. Konservatīvās partijas "Tēvzeme” politiķis paziņoja, ka vienpusēja bezvīzu režīma atcelšana ukraiņiem nav ne likumiski iespējama, ne būtu Igaunijas interesēs. Komentārā sabiedriskajam medijam ERR Reinsalu norādīja, ka Ukraina ir izpildījusi visus nosacījumus bezvīzu režīmam, un Eiropas Savienības lēmums apstiprināt vīzu liberalizāciju bija "politisks solis”.

    Tādēļ attiekšanās no tā "nekādā veidā nesaskan ar [Igaunijas] interesēm atbalstīt Ukrainas integrāciju Eiropas Savienībā”, teica Reinsalu. Ārlietu ministrs uzsvēra, ka, lai strādātu Igaunijā, "Ukrainas pilsoņiem ir nepieciešama darba vīza, un lielākajai daļai ukraiņu, kas šurp brauc strādāt, tāda ir.” Bet, kas attiecas uz vīzu sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu un pārkāpumiem, ar to ir jātiek galā policijai, piebilda Reinsalu.

    Tikmēr opozīcijā esošās Reformu partijas politiķis, Igaunijas parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieks Marko Mihkelsons uzskata, ka centristu līdera, premjera Jiri Ratasa vadītā valdība soli pa solim maina Igaunijas ārpolitisko kursu. Mihkelsons kritizēja iekšlietu ministra idejas, paziņojot, ka "pat [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins nenosauktu Ukrainu par Trojas zirgu Eiropai”. Viņš paziņoja, ka "Igaunija no bezvīzu attiecībām vienmēr vairāk iegūst, nekā zaudē”, piebilstot, ka "Ukraina nav nelegālās imigrācijas problēma.”

    Šī nav pirmā reize, kad EKRE līderu rīcības dēļ rodas nesaskaņas Igaunijas valdībā. Augustā krīzi valdībā jau izraisīja iekšlietu ministra Helmes mēģinājumi atlaist Policijas pārvaldes priekšnieku.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti