Igaunijas drošībnieku par spiegošanu aizturējis Krievijas dienests

Igaunijas Iekšējās drošības dienesta (Drošības policijas) virsnieku Estonu Kohveru aizturējis Krievijas Federālās drošības dienests (FDD), kas igauņu drošībnieku vaino spiegošanā, piektdien pēcpusdienā, atsaucoties uz FDD, informēja aģentūra „Itar Tass”. 

Pēc Krievijas dienesta sniegtajām ziņām, Kohvers aizturēts pierobežas zonā Pleskavas apgabalā, kur viņš „veicis aģentūras operāciju”. „Krievijas Federācijas teritorijā aizturēts Igaunijas Iekšlietu ministrijas Drošības policijas departamenta Tartu nodaļas darbinieks Estons Kohvers.

Pie viņa atrasta pistole „Taurus” ar patronām, nauda – 5000 eiro, speciālā tehnika slepeniem audioierakstiem, kā arī izlūkošanas darbības rakstura materiāli,” teikts Krievijas dienesta paziņojumā, informē „Itar Tass”.

Igaunijas Iekšējās drošības dienests iepriekš gan informēja, ka Drošības policijas virsnieku piektdienas rītā Igaunijas teritorijā netālu no Luhamā robežkontroles punkta nolaupījuši nezināmi bruņoti cilvēki, kuri ieradušies no Krievijas teritorijas.

Saskaņā ar Igaunijas dienesta sniegto informāciju, incidents noticis ap pulksten 9:00 no rīta, pret virsnieku, kurš, novēršot pārrobežu kriminālās darbības, pildījis savus dienesta pienākumus Igaunijas teritorijā. Nezināmi bruņoti cilvēki, kas ieradušies no Krievijas, radījuši traucējumus radiosakariem un izmantojuši dūmu sveces.

"Konstatēti arī apavu nospiedumi virzienā no Krievijas uz Igauniju, un nospiedumi, kas veduši atpakaļ uz Krievijas teritoriju," informēja Igaunijas Drošības policijas ģenerāldirektors Arnolds Sinisalu. 

Plkst. 13.00 notikusi Igaunijas un Krievijas robežsargu tikšanās, kuras laikā Krievijas puse paziņojusi, ka tai nav informācijas par notikušo, iepriekš vēstīja Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas portāls news.err.ee. Abas puses apmeklējušas notikuma vietu un konstatējušas, ka patiesi saskatāmas vardarbīgas cīņas pēdas, taču liecības par šaujamieroču pielietošanu gan neesot konstatētas.

"Šis ir ļoti satraucošs incidents," iepriekš paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets, norādot, ka „mēs sagaidām pilnu Krievijas sadarbību un palīdzību šī incidenta atrisināšanā, lai Igaunijas pilsoni nogādātu atpakaļ valstī.” Igaunijas Ārlietu ministrija izsaukusi Krievijas vēstnieku Juriju Merzļakovu, lai pieprasītu paskaidrojumus.

Notikušā apspriešanā iesaistīta arī Igaunijas vēstniecība Maskavā, kas risina sarunas ar Krievijas Ārlietu ministriju.

"Mūsu galvenais uzdevums ir darīt visu, lai policijas amatpersonu atbrīvotu," piektdien sacīja Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass, norādot, ka drošības dienesta amatpersonas nolaupīšana ir nopietns noziegums, kas ir nepieņemams jebkuram igaunim. Arī viņš pauda cerību uz palīdzību un sadarbību no Krievijas puses. Vienlaikus Igaunijas Iekšlietu ministrija norādīja, ka virsnieka nolaupīšana nav radījusi draudus nacionālajai drošībai.

"Igaunija ir drošībā un aizsargāta. Šis noziegums ir jāizmeklē ātri tāpat kā jebkurš cits noziegums, kas tiek izdarīts Igaunijas teritorijā," sacīja iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs. Viņš arī apgalvoja, ka Igaunijas drošības dienesti šobrīd iegulda maksimālus spēkus, lai atrastu nolaupīto amatpersonu un to atbrīvotu.

Vēl pirms Krievijas Federālā Drošības dienesta paziņojuma Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") tviterī notikušo nosauca par ļoti nopietnu notikumu un pauda atbalstu Igaunijai, norādot, ka nolaupītais virsnieks nekavējoties ir jāatbrīvo.

Savukārt pēc Krievijas paziņojuma par drošinieka aizturēšanu Krievijas teritorijā un spiegošanu, Igaunija apsūdzējusi kaimiņvalstī klajos melos un faktu sagrozīšanā. Igaunijas amatpersonas uzsver, ka Krievijas Federālā drošības dienesta sniegtā informācija neatbilst patiesībai.

Atgadījums uz robežpunkta noticis tikai divas dienas pēc tam, kad Igaunijā viesojās ASV prezidents Baraks Obama un uz valsts robežas tika ieviesti papildus drošības pasākumi. Taču jau ceturtdien, 4.septembrī, robežpunktu darbība tika atjaunota iepriekšējā režīmā.

Šajās dienās notiek arī NATO samits Velsā, kur, reaģējot uz Krievijas agresīvo politiku, nolemts veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt