Ziņojumā pausts, ka terorisma draudu līmenis Igaunijā ir tāds pats kā Latvijā un Lietuvā. Tomēr satraukumu raisa fakts, ka pērn tas tika paaugstināts netālu esošajā Zviedrijā un Somijā.
Drošības dienestu informācija arī liecina, ka daži Igaunijas musulmaņi joprojām interesējas par iespējām doties uz konflikta zonām. Tāpat policijas bažījas par ieceri izveidot lūgšanu telpu Tartu, jo iniciatīva un daļējs finansējums nāca no ārvalstīm.
Pērn Igaunijas musulmaņu kopienai tika pievērsta lielāka mediju uzmanība, tās līderiem komentējot teroraktus pasaulē, ar bēgļiem saistītos jautājumus un, piemēram, iespēju aizliegt seju aizsedzošu apģērbu sievietēm. Drošības dienesti secinājuši, ka Igaunijas musulmaņu līderu komentāri par šiem jautājumiem vairāk norādīja uz vēlmi distancēties no problēmām, nevis uz gatavību tās risināt un atturēt cilvēkus no radikalizēšanās.
Arī Latvijas Drošības policija martā, pēc Briseles teroraktiem, paudusi, ka terorisma draudu līmenis mūsu valstī joprojām paliek zems. Tajā pašā laikā dienests rekomendēja pastiprināt preventīvos drošības pasākumus trīs objektos.
