Igaunijas Drošības policijas (KaPo) ziņojums iznāk katru gadu. Drošības policijas mērķis ir izzināt drošības draudus Igaunijā un gādāt par iedzīvotāju drošību. Tāpat mērķis ir aizsargāt tādas pamatvērtības kā demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara.
Krievija pievēršas jauniešiem un pašvaldībām
75 lappušu garajā ziņojumā par 2019. gadu, kas tika prezentēts otrdien, 14.aprīlī, secināts, ka
Krievija mēģina apmācīt nākamo līderu paaudzi un to dara, cenšoties iesaistīt gan krievu, gan ārvalstu jauniešus.
Jaunieši tiek iesaistīti dažādās olimpiādēs, konkursus un citos pasākumos, kas parasti ietver ideoloģiskās izglītības elementus.
Tāpat ziņojumā tiek brīdināts par pašvaldību sadarbību, īpaši, izglītības jomā. Ziņojumā teikts, ka patiesā Krievijas interese ir iegūt vairāk informācijas par cilvēku identitāti, kontaktiem un aktivitātēm, lai tos izmantotu politiskām, biznesa un drošības interesēm.
Tajā pašā laikā skaidrots, ka Kremļa šķeltnieciskajai politikai Baltijas valstīs trūkst jaunu ideju un resursu. Maskavas centrālais naratīvs par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju pat esot radījis vilšanos pašos tā izplatītājos. Kā norāda dokumenta autori, tā dēvētā tautiešu brīvprātīgas atgriešanās programma, ko 2007. gadā aizsāka Krievija, nav bijusi pietiekami pārliecinoša izraudzītajai mērķgrupai, tādēļ apsūdzības krievvalodīgo masveida diskriminācijā izrādījušās smieklīgas.
Vēsturi Kremlis cenšas izmantot gan savu iekšpolitisko, gan ārpolitisko mērķu sasniegšanai, teikts ziņojumā.
Ķīnas pastāvīga interese
Kā vēl viens no riskiem izcelta arī Ķīnas specdienestu interese par Igauniju. Pirmo reizi tā izjusta pēc pievienošanās Eiropas Savienībai un NATO. Interese bijusi pastāvīga, un tā esot pieaugusi. Viens no intereses iemesliem, bet ne vienīgais, esot Igaunijas dalība starptautiskajās organizācijās, piemēram, ANO Drošības padomē, kas Igauniju Ķīnas specdienestu acīs padara nozīmīgāku.
Ziņojumā teikts, ka Igaunija ir interesanta Ķīnai kā tranzītvalsts starp Austrumiem un Rietumiem. Interese esot arī par infrastruktūras projektiem, kas patlaban atrodas plānošanas vai attīstības posmā. Kā piemēru Drošības policijas vadītājs Arnolds Sinisalu minēja “Rail Baltica” projektu, kas Ķīnu interesējot saistībā ar tās Jaunā zīda ceļa megaprojektu.
Arī februārī publiskotajā Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā tika brīdināts par iespējamajiem riskiem, kas saistīti ar Ķīnas ietekmes pieaugumu, investīcijām, tehnoloģisko atkarību un lobēšanu. Neilgi pēc tam Ķīnas vēstniecība asi kritizēja ziņojumu un pieprasīja “izlabot nepareizos apgalvojumus”.
Imigrācija no valstīm ar “augstu starptautiskā terorisma risku”
Krievija un Ķīna gan neesot vienīgās valstis, kuru izlūkdienesti interesējas par Igauniju.
Kā norāda ziņojuma autori, ievērojami palielinājies tādu Igaunijas iedzīvotāju skaits, kas atgriezušies no valstīm ar augstu starptautiskā terorisma risku. Drošības policija arī nosaukusi konkrētas valstis, proti, Indiju, Nigēriju, Pakistānu, Bangladešu, Irānu, Ēģipti, Sīriju un Kamerūnu.
