Eiropas Komisijas priekšlikumi par to, cik bēgļi kurai kopienas valstij būtu jāuzņem, ir balstīti uz četriem kritērijiem- iekšzemes kopprodukta, iedzīvotāju skaita, bezdarba līmeņa un jau reģistrēto patvēruma pieprasījumu skaita attiecīgajā valstī.
Saskaņā ar ierosināto plānu, no Baltijas valstīm visvairāk būtu jāuzņem Igaunijai, turklāt krietni vairāk. Ja Latvijas un Lietuvas gadījumā runa ir par aptuveni 700 bēgļiem, Igaunijai būtu jāuzņem 1064. Proti, 443 no Itālijas un 295 no Grieķijas, kā arī 326 saskaņā ar iepriekš publiskoto plānu to bēgļu uzņemšanai, kas saņēmuši šādu statusu, bet vēl neatrodas Eiropas Savienībā.
Kā Latvijas Radio norādīja Igaunijas Bēgļu padomē, kopš 1997.gada Igaunija piešķīrusi bēgļa statusu vien aptuveni 100 cilvēkiem. Ir tikai viens bēgļu centrs, kas atrodas Vao ciematā valsts ziemeļu daļā.
Tādēļ Eiropas Komisijas priekšlikums pārsteidz daudzus. „Tas ir bijis liels šoks Igaunijai. It īpaši tādēļ, ka skaitlis, ko piedāvāja Eiropas Komisija, bija daudz lielāks nekā gaidīts. Cilvēki gaidīja, ka runa varētu būt par 50 vai 100 bēgļiem. Politiķi no visām partijām valdībā pateikuši, ka Igaunijai kaut kas ir jādara, bet tam ir jābūt brīvprātīgi. Kvotu sistēma, ko piedāvā Eiropas Komisija, ir nepieņemama. Protams, mums ir jāizrāda solidaritāte dienvideiropiešiem, ka kaut kas ir jādara, bet noteikti ne tik daudz kā šie skaitļi, kas nāk no Briseles,” stāsta Igaunijas Ārpolitikas institūta vadītājs Andress Kasekamps.
Premjerministrs Tāvi Reivas trešdien paziņoja, ka Eiropas Komisijas izstrādātā bēgļu uzņemšanas kvota Igaunijai ir balstīta uz neloģiskiem aprēķiniem. Vienlaikus viņš norādīja, ka Igaunija vēlas palīdzēt, bet ir jāņem vērā „valsts izmērs un spējas”.
Igaunijas politiķi uzskata, ka kvota nav proporcionāla.
Ārlietu ministre Keita Pentusa-Rozimannusa norādīja, ka ir saprotami iemesli tam, kādēļ šīs kvotas izstrādātas, bet nav saprotams process, kā nonākts pie šādiem skaitļiem. Viņasprāt, priekšlikums neņem vērā Igaunijas „situāciju un esošās iespējas”. „Šādu Eiropas Komisijas pieeju Igaunija nevar pieņemt,” norādīja ministre.
Līdzīga attieksme ir Lietuvas politiķiem, kurai saskaņā ar kvotu sistēmu paredzēti 710 bēgļi. Saskaņā ar valdības datiem, pērn bēgļa statusu Lietuvā ieguva 24 cilvēki, norāda ziņu aģentūras BNS Lietuvā žurnāliste Donata Motuzaite.
Žurnāliste stāsta par Viļņas attieksmi: „Politiķi ir skaidri pateikuši, ka Lietuva nav gatava uzņemt šādu skaitu- septiņus simtus bēgļu. Viņi saka, ka tas nav reāli mūsu ierobežoto iespēju dēļ viņus izvietot.”
Prezidente Daļa Grībauskaite trešdien paziņoja, ka dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām pašām izlemt, vai uzņemt bēgļus no Grieķijas un Itālijas un to, cik daudz tos uzņemt. Viņa uzsvēra, ka Lietuva izrāda solidaritāti citām dalībvalstīm, piegādā humāno palīdzību un piedalās kopīgās glābšanas un novērošanas misijās Vidusjūrā.
Arī premjerministrs Aļģirds Butkevičs norādīja, ka Lietuva nav gatava uzņemt tik daudz- vairāk nekā 700 bēgļu. Viņš sacīja, ka Lietuva varētu pieņemt 30 līdz 40 cilvēkus.
Ziņots, ka Latvijai divos gados, atbilstoši plānam, vajadzētu uzņemt 517 sīriešu un eritrejiešu, par katru saņemot 6000 eiro. Turklāt kvota paredz, ka Latvijai vajadzēs pieņemt vēl 220 bēgļu.
Kopumā EK kvotās ierēķinājusi 40 000 patvēruma meklētājus divos gados, kas jāsadala visām ES dalībvalstīm.
Lietuva un Igaunija jau paudušas, ka nav gatavas uzņemt tik daudz bēgļu, cik paredz EK plāns.
