Igaunijas ārlietu ministrs: Gaidām signālus par vienotu drošības telpu visām NATO valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Vizītē Igaunijā ieradies ASV prezidents Baraks Obama, kurš tiksies ar visu triju Baltijas valstu prezidentiem, gan lai uzklausītu šī reģiona bažas par drošības situāciju Ukrainas notikumu kontekstā, gan arī lai paustu ASV atbalstu Baltijas valstu drošības garantēšanā. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets paziņojis, ka galveno signālu no ASV prezidenta puses Igaunija jau saņēmusi. Tai pašā laikā tiek gaidīti arī citi signāli par vienotu drošības telpu visām NATO dalībvalstīm neatkarīgi no to ģeogrāfiskā izvietojuma.

ASV prezidenta vizītes kādā no Eiropas valstīm pirms NATO samita jau ir kļuvušas par tradīciju - iepriekš tās bijušas Polija un Čehija. Šoreiz, ņemot vērā pēdējo mēnešu situāciju Ukrainā, bija tikai loģiski, ka vizītei jānotiek kādā no NATO valstīm, kas turklāt atrodas tuvu Krievijai. Kā norāda politikas analītiķi, izvēle par labu Igaunijai ir ļoti labi saprotama, jo tā ir viena no tikai četrām NATO dalībvalstīm, kas aizsardzībai atvēl 2% no IKP, Igaunijas karavīri ir sevi pierādījuši misijās Afganistānā un Igaunija ir viena no vadošajām NATO valstīm kiberdrošības politikas jomā.

Kā paziņojuši ASV pārstāvji, ar šo vizīti ASV Baraks Obama vēlas nosūtīt spēcīgu signālu Krievijai par to, ka tāds scenārijs kā Ukrainā Igaunijā un pārējās Baltijas valstīs nebūs iespējams.

Arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets ir paziņojis, ka galveno signālu no ASV prezidenta puses Igaunija jau saņēmusi: „To signālu, kuru mēs gaidījām, mēs jau saņēmām. Tā ir pati vizīte. Īpaši dienu pirms NATO samita. Taču mēs gaidām arī citus signālus, piemēram, par vienotu drošības telpu visām NATO dalībvalstīm neatkarīgi no to ģeogrāfiskā izvietojuma. Mēs vēlamies, lai arī citas NATO dalībvalstis parādītu savu klātbūtni mūsu reģionā. Ja runā par Krieviju, tad domāju, ka tai jau arī pirms šīs vizītes viss bija skaidrs. Proti, Igaunija ir NATO dalībvalsts un šeit darbojas kolektīvās aizsardzības principi. Igaunija ir arī Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju dalībvalsts. Turklāt es esmu pārliecināts, ka Igaunijas iedzīvotāji arī turpmāk vēlas dzīvot Igaunijā, nevis kādā citā valstī.”

Igaunijas ārlietu ministrs arī uzsver, ka pašreizējā situācijā drošības jautājumi nenoliedzami ir prioritārie. Taču nedrīkstot aizmirst arī to, ka Igaunija veiksmīgi sadarbojas ar ASV arī citās sfērās, piemēram, elektroniskajā pārvaldē, cilvēktiesību aizsardzībā un demokrātijas attīstīšanā visā pasaulē.

Pēcpusdienā notiks ASV prezidenta tikšanās ar trijiem Baltijas valstu prezidentiem – Tomasu Hendriku Ilvesu, Andri Bērziņu un Daļu Grībauskaiti. Kā izdevumam "Eesti Paevaleht" paudis politologs Tomass Aatalu, trijām Baltijas valstīm ir visspilgtākā pieredze attiecību veidošanā ar Krieviju. Tieši tāpēc Baraka Obamas viesošanās reģionā esot apstiprinājums tam, ka Baltijas valstu bažas attiecībā par Krieviju tiks uzklausītas un ņemtas vērā, izstrādājot jauno NATO politiku.

Vizītes noslēgumā Baraks Obama plānojis teikt uzrunu pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un politiķiem. Kā igauņu sabiedriskajam medijam norādījis politologs Andress Kasekamps, šī uzruna pati par sevi jau ir simbolisks žests, jo tā būšot uzruna ne tikai Igaunijai, bet arī visai pasaulei. Vienlaicīgi Kasekamps atzīst, ka no šīs uzrunas tomēr nevajadzētu gaidīt kaut ko īpašu, jo visi svarīgākie lēmumi un paziņojumi ir gaidāmi NATO samitā Velsā.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti