Igaunijā Covid-19 ierobežojumi bijuši maigāki nekā Latvijā un Lietuvā. Situācija ar vīrusa izplatību salīdzinoši bijusi ne pārāk laba, ne arī pārāk slikta. Bet pēdējā laikā izskatās, ka Igaunijā tā pasliktinās. Kā Jūs raksturotu Covid-19 situāciju Igaunijā?
Situācija ar Covid-19 vīrusa izplatību Igaunijā, protams, nav laba. Mēs cenšamies atrast pasākumus, lai samazinātu skaitļus. Igaunijas izvēlētā pieeja ir, ka mēs mēģinām saglabāt sabiedrību tik atvērtu, cik iespējams.
Mums ir ierobežojumi, taču jums taisnība – mūsu sabiedriskā dzīve ir mazliet atvērtāka.
Mēs mēģinām samazināt sociālekonomiskās sekas mūsu sabiedrībai.
Vai tas nostrādājis?
Tas gan ir nostrādājis, gan tas nav nostrādājis. Es teiku, ka tas ir nostrādājis, jo skaitļi ir augsti, bet joprojām savaldīti. Mums pagaidām nav problēmu slimnīcās, mums proporcionāli nav pārāk liels ar vīrusu saistīto nāves gadījumu skaits. Protams, katra nāve ir traģēdija.
Tomēr situācija nav uzlabojusies, un tas rada bažas. Jo mēs gribētu redzēt, ka saslimušo skaits samazinās, nevis konstanti paliek vienā līmenī. Mēs valdībā divas reizes nedēļā diskutējam, kā uzlabot situāciju.
Vienlaikus turpinām īstenot vakcinēšanas plānu, lai sabiedrība būtu imūna, cik drīz iespējams.
Igaunija ir mazāka valsts nekā Latvija, taču līdz šim esat sapotējuši vairāk cilvēku nekā Latvijā. Eiropas Savienībā ir bažas par vakcīnu piegādēm, ka to nav pietiekami. Vai ar to ir problēmas arī Igaunijā?
Jā, arī mums Igaunijā gribētos vairāk vakcīnu, lai varētu sapotēt pēc iespējas daudz cilvēku, cik ātri vien iespējams. Līdz šiem esam sapotējuši aptuveni 46 tūkstošus cilvēku ar vienu devu, un 22 tūkstošus ar abām devām. Soli pa solim virzāmies uz priekšu.