Panorāma

100 gadu Latvijas atzīšanai «de iure»

Panorāma

RSU vēršas pret ar Covid-19 saslimušo rezidenti

Igaunijā zvērestu dod jaunā valdība

Igaunijā zvērestu dod jaunā valdība

Otrdien, 26. janvārī, zvērestu devusi Igaunijas jaunā valdība. Līdz ar to darbu sāk divu partiju veidotā koalīcija un Igaunijas vēsturē pirmā premjerministre sieviete.    

Igaunijā otrdiena sākās ar jaunās valdības apstiprināšanu un pirmās premjerministres – sievietes ievēlēšanu amatā. Sākotnēji Reformu partijas līderes, jaunās premjerministres Kajas Kallasas valdības locekļi pulcējās prezidentes pilī, kur viņus amatā apstiprināja valsts prezidente.

 “Šī ir jūsu iespēja pārvērst slikto par labo. Tā ir svarīga iespēja, un ticu, ka jūs izmantosiet šo iespēju,” valdību uzrunāja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kaja Kallasa pauda cerību, ka “šī būs izaugsmes valdība”.

“Jā, mums jārisina milzu krīze, bet pieredze tajā var palīdzēt mums nākotnē,” sacīja Kallasa.

Labēji centriskā Reformu partija, kuru vada Kallasa, un kreisāk noskaņotā Centra partija ir Igaunijas lielākie politiskie spēki. Svētdien tās noslēdza vienošanos par jaunās valdības izveidi, kas aizstās iepriekšējo, Jiri Ratasa vadīto.

Iepriekšējā valdība krita pirms aptuveni divām nedēļām, kad Centra partijas priekšsēdētājs Ratass atkāpās no premjerministra amata saistībā ar korupcijas skandālu. Neskaitot Kallasu, gan Reformu, gan Centra partijai ir septiņi ministri.

Eiropas Savienības līmenī abas partijas pārstāv liberālo bloku, tomēr, kā Latvijas Televīzijai skaidro igauņu žurnālists Alo Rauns, kurš studējis politikas zinātni un ikdienā raksta gan igauņu lielākajām avīzēm, gan interneta portāliem, jāņem vērā arī zināmas atšķirības.

“Reformu partiju varētu saukt par liberālu, savukārt Centra partija vēsturiski bijusi prokrieviska, vēlāk izveidojusies centriska. Piemēram, viņi tādā līmenī neatbalsta viendzimuma pāru attiecības, kā to darījusi Reformu partija, kas par to atklāti iestājusies. Atšķirīgais abās partijās savā ziņā izskaidro to, kāpēc koalīcijas līgums ir tik virspusējs un nekonkrēts. Otrs iemesls arī ir, ka to uzrakstīja ļoti ātri. Covid-19 krīzes dēļ vienkārši nav laika pārrunāt katru detaļu. Bet domāju, ka nākotnē tas varētu viņiem sagādāt problēmas,” skaidroja Alo Rauns.

Kā pirmo un galveno uzdevumu Igaunijas valdība min Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Rauns arī norāda, ka paralēli cīņai ar pandēmiju, valdībai būs jāstrādā pie tā, lai apvienotu Igaunijas sašķelto sabiedrību, kas, pēc žurnālista domām, cietusi no skandāliem, kas bijuši iepriekšējā koalīcijā ar Konservatīvo tautas partiju EKRE.

Tāpat, viņaprāt, EKRE dēļ iedragāts Igaunijas tēls starptautiskās sabiedrības acīs. Par citiem koalīcijas mērķiem un uzdevumiem pagaidām vēl ir mazs zināms – koalīcijas līgumā trūkstot konkrētības.

“Mani tas nedaudz kaitina, jo, galu galā, premjerministre Kaja Kallasa vada Reformu partiju, no kuras, spriežot pēc nosaukuma vismaz varētu sagaidīt kādas reformas. Bet līgumā diemžēl netiek pieminētas praktiski nekādas. Līdz ar to tuvākajos mēnešos būs tā saucamās paģiras no EKRE, tad turpināsies krīzes risināšana pandēmijas apstākļos, bet tad iedzīvotāji sāks vaicāt, kas tad ir nākotnes plāns,” sacīja Rauns.

Kopumā viņš vērtēja, ka šobrīd “redzam lielas pārmaiņas Igaunijas politikā šodien. Es pat teiktu, ka par 180 grādiem. Tas gan ir simboliskā veidā un vērtību ziņā. Iespējams, politiskā kursa ziņā izmaiņas nav tik lielas. Bet tas, ka valdībā vairs nebūs galēji labējas, populistiskas partijas, ka to vadīs sieviete un puse ministru būs sievietes, tas simboliski ir ļoti būtisks pavērsiens.”

KONTEKSTS:

Kaljulaida uzdeva valdības veidošanu Reformu partijas priekšsēdētājai Kajai Kallasai pēc tam, kad no amata atkāpās līdzšinējais premjers Jiri Ratass. Viņš atkāpās, jo prokuratūra Centra partijai noteica aizdomās turamā statusu kādā krimināllietā. Līdz ar Kallasas stāšanos amatā pirmo reizi Igaunijā premjera amatu ieņems sieviete.

Par koalīcijas sarunu sākšanu jaunās koalīcijas partijas paziņoja vēl pirms Kallasas oficiālās apstiprināšanas par premjerministra amata kandidāti. Centra partija pauda vēlmi iesaistīt sarunās arī partiju “Tēvzeme”, tomēr, pēc Kallasas teiktā, tēvzemiešu līderim neesot bijusi interese. Gan Reformu, gan Centra partija arī atklāti paziņoja, ka nesadarbosies ar Konservatīvo tautas partiju EKRE, kas līdz šim bija koalīcijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt